Hello!
Forumu atradu pavisam nejauši, ja nemaldos, meklēju zilu matu krāsu un izmeta linku uz šo lapu, vai kkā tā, katrā ziņā, ja reiz esmu šeit-jāiepazīstina ar sevi.
īsti labi tā pazīšanās man nepadodas, tomēr par sevi šo to varu pastāstīt- esmu 23 gadus veca, 2 bērnu mamma, izbijusi otaku.lv/kurbijkurne.lv un citu jokainu, mazliet neordināru forumu iemītniece. Savus pusaudžu gadus atceros kā kko neiedomājamu, absolūti crazy, mati sabojāti, ar krāsošanu, līdz salmu līmenim, kosmētika entās kārtās, svārki no knapi dupsi apsedzošiem un kupliem, līdz pat tādiem kuri velkas pa zemi, no kedām uz kerzām un atpakaļ.
Kādu laiciņu atpakaļ iepazinos ar savu vīru, lai gan gaumes mums sakrita, es sāku nomierināties, drīz vien pieteicās mazulis un biju kļuvusi par tipisku pelēko masu, nekas mani neizcēla, pilnīgi neredzama, bet es tādejādi jutos ārkārtīgi labi, meita piedzima, nekas nemainījās, viss tik ikdienišķs, tik vienkāršs, ka vai riebj.
Pa pelēko laiku, laikam jau zemapziņa tomēr negulēja, uzsāku projektu, turpināt, atjaunot, cover-up'ot vecos tetovējumus, tā spēlējos līdz pieteicās otrais mazulis.
Neilgu brīdi pēc otrā lācēna nākšanas pasaulē atgriezos skolā, nebiju pabeigusi vidusskolu, tā nu, mazuļa 5 mēnešus sasniedzot, atgriezos skolā.
Nu jau mazajam ir 1.7 gadi, puika izaudzis un manī mostas zvērs, jūnijs strauji tuvojas, izlaidums nāk.
Šķiet, ka vispārpieņemtie stereotipi bija mani ielikuši mazā būrītī, ja reiz mammai jābūt kārtīgai, koptai, starojošai un gaišai, tad tas ir pareizi un es zinu, ka esmu celmlauzis, nemēdzu pakļauties lielajam vairākumam, lūzt zem sabiedrības spiediena svara, bet šoreiz biju kaut kur aizmirsusies, pazudusi bērnkopībā un izdzisusi, saplūdusi ar visiem... rakstot pat skan skarbi, skarbāk nekā tad, kad šos 5 gadus pārmal galvā uz riņķi pats sev... tomēr....
Labā ziņa ir tāda, ka nemanot, burtiski pēdējo 4 mēnešu laikā kaut kas ir strauji sagriezies manā galvā, lai gan absolūti neesmu melnais tips, mīlu krāsas, košumu un visu atraktīvo, šķiet atgriežos alternatīvajā zonā. Tetovējumi un ausis caurdurtas entajos caurumiņos ir norma, tā bijis vienmēr, bet šobrīd esmu tikusi līdz izskūtiem sāniem, 2 pāriem šņorzābaku un dažādu man nesaprotamu apģērbu gabaliem, kuri nevilšus ieguļ skapī un pēc tam uzģērbjas.
Varbūt tā ir profesijas ietekme, bet nē, apkārt vieni vienīgi cači!?
Mācos par frizieri, palicis pavisam nedaudz, 6 nedēļas līdz lielajai praksei un tad jau tik pus gadiņš līdz diplomam! Hip hip... esmu lepna pati ar sevi, beidzot būšu pabeigusi kaut ko, ko esmu iesākusi, mazie būs paaugušies un varēšu iegriezties dzīves virpulī!
ps. man ir šādas tādas bildītes no tāltāliem gadiem,kuras iesprūdušas vecajā draugiem elvē profilā un es tām netieku klāt, varbūt tomēr atradīsies kāda jaunkundze no pagātnes un atgriezīs 2007. gada noskaņas?
draugiem.elvē/user/417693/#/user/417693/gallery/?pid=19714724
Tēma: Iepazīstinu ar sevi! ;) 
Pirmdiena Oktobris 20, 2014 9:23 pm
