Grāmatas

Jā, Zvaigzne ABC, 5dien nopirku divas grāmatas uz atlaidi - "Daiļās būtnes" un otro daļu.
Pirmā daļa izlasījās diez gan ātri, vienā vakarā, nu jā, es ātri lasu. bet otra pagaidām stāv malā, jo jāpieķeras mājas darbiem , tā jau to vienu vakaru, tai grāmatai noziedoju.
Mistika, ātri lasās - bet tg pat nedaudz nožēloju ka nopirku.
Gribas iegādāties "Eņģeļa nakts" visas daļas, tās man gribas vnk izlasīt un lai stāv plauktā.
Varbūt, viņas nav nemaz tik labas. Varbūt kāds zin?

Tiklīdz kā bija neiespējami braukt ar riteni, tad vienīgais veids kā pavadīt garlaicīgo laiku līdz darbam bija lasīt grāmatu. Pārlasīju savu mīļāko grāmatu, ko nebiju lasījusi 100 gadus. Mārtins Īdens. pirmās 100 lpp. nesapratu kāpēc man tā toreiz tik ļoti patika (lasīju k-kad super-sen vidusskolas laikā) - kaut kāds sierains mīlas gabals, bet tad sakās "krefte" jei bogu tā grāmata būtu jāizlasa katram. Uzreiz gribas celties un skriet darīt lietas. Ļoti iedvesmojoša un intelektu rosinoša par spīti sērīgajam grāmatas nobeigumam..
Esot uz viļņa iesāku " Tā Runāja Zaratustra", es ceru, ka man izdosies izmalties cauri. Man ir maza bērna uzmanības daudzums >_>

Pēdējā grāmata ko lasīju, bija Nila Geimena ''Amerikāņu dievi''

Super jauka un aizraujoša.

Nesen izlasīju I. Turgeņeva stāstu krājumu "Stepes karalis Līrs" - biju lasījusi iepriekš diezgan daudz no viņa darbiem ("Tēvi un dēli" - fantastisks darbs, tiem, kam patīk klasika, šis noteikti patiks), bet nebiju gaidījusi, ka viņš var rakstīt arī mistiski (neatceros, kā saucās pirmais stāsts, bet tas mani pilnībā apbūra).

Vēl arī beidzot izlasīju brāļu Strugacku "Pikniks ceļa malā" - seriously, labākais science-fiction darbs, ko man ir gadījies lasīt, tagad lēnām briest doma beidzot noskatīties Tarkovska "Stalkeru" un, kad tas būs izdarīts, pārlasīt.

Uz jaukā Strugacku viļņa izlēmu izlasīt arī "Endera spēli", kas tiek apzīmēta kā viena no labākajām sci-fi grāmatām. Ja godīgi - sen neko tik pliekanu nebija lasījusi - character development kā tāds vispār neeksistē, galvenais varonis ir garlaicīgs ģēnijs, kuram veicas it visā, ko viņš dara, visa darbība grozās ap muļķīgu militāru spēli (kuru nez kāpēc visi uzskata par kaut ko ļoti nozīmīgu). Katrā gadījumā šo grāmatu es laikam lasīt neieteiktu nevienam.

Manās rokās nonāca grāmata "Greja piecdesmit nokrāsas", jā, sākumā domāju ka viņa ir baigi labā, ka visiem viņa patīk. Bet man liekas viņa jēla, nē, nu interesē kas notiek tālāk, bet mana favorītu grāmata tā nav.

nightMare - hell yes, stāv uz plauktiņa un gaida savu kārtu, vispirms jāpiebeidz Lovekrafta stastu kopojums un "tā runāja Zaratustra" (pēdējo šķiet atlikšu un vēlāku lasīšanu, kad būšu "gudrāka", jo katrs teikums jāpārlasa, lai saprastu).

Nemesis - "pikniks" ir grāmata no kuras ir ekranizēts "stalkeris"? Omg, must read!! o_o

Haha, man jau izdzirdot tās grāmatas nosaukumu (greja), prātā duras Marķīza de Sada literārās pornogrāfijas. Neesmu lasījusi, neplānoju lasīt un godīgi sakot pat bail lasīt (vienreiz šitā iegrābos sākot lasīt "Justīni". Oh hell no!)

Nu, nu, nevajag apvainot de Sadu! Man viņa "Justīne" šķiet mākslas darbs - tik skaisti mākslinieciskās izteiksmes veidi, tik labi izvedoti un pamatoti dažādie viedokļi par morāles tēmām... De Sads bija dižs rakstnieks, ja arī rakstīja diezgan pasmagas lietiņas.
Cik esmu dzirdējusi no "Grejas..." (ok, atzīstos, šis https://www.youtube.com/watch?v=JAtj5T8cEsM ir viss, ko esmu dzirdējusi (3 video), bet ar to pietika) - lēta pornogrāfija.

Es neatšaubu De Sada rakstītprasmi, es apšaubu viņa morāli. Bez tam, pat ja viņa mērķis būtu bijis (man nav ne jausmas kāds bija viņa mērķis) vnk "apgaismot" cilvēkus par viņu pašu zemiskumu, tad gala rezultatā tas vnk izpaudās tajā, ka "garīgi slimajiem" beidzot ir par ko papriecāties. Tā tas parasti notiek ar "pamācošajām lietām". Sad, but true.

Morāle vispār ir tāda slidena tēma.
Domāju, ka de Sads ir devis daudz vielas, ko pārdomāt. Tas tāds kā filozofisks izaicinājums - apdomāt viņa minētos argumentus par un pret kādām lietām, attieksmēm.
Ko lasītājs pēc tam ar šo informāciju iesāk, tas jau vairs ir tikai no viņa paša atkarīgs. Un neviens rakstnieks nav atbildīgs par to, ka viņa darbus dažādie lasītāji katrs var iztulkot pa savam.
Neviens no grāmatas nevar izlasīt to, kas nav jau iepriekš bijis viņa paša prātā.

zeloco rakstīja:

Nemesis - "pikniks" ir grāmata no kuras ir ekranizēts "stalkeris"? Omg, must read!! o_o

Jā, "Pikniks ceļa malā" ir grāmata, kuras stāsts ir ņemts pamatā filmai "Stalker". Filmā ir daudzas izmaiņas un daudz kas neatbilst grāmatas sižetam, bet overall filozofiskās un psiholoģiskās vērtības ir saglabātas.

ZaptesBurka - true. Bet domāt doma tikai daži.
Nemesis - awesome! Nemaz nezināju! Būs jāpačeko! Paldies! c:

U..Poznanski "Erebos"
Tā grāmata pie manis nostāvēja diez gan ilgu laiku, jo māsīca viņu neizlasīja un teica ka ir slikta , ka neaizrauj, tpc viņai arī tik ātri nepieķēros. Bet grāmata priekš manām acīm bija ātri un viegli lasāma, nedaudz piedzīvoja gara, tikai nezinu kāpēc viņu sauca par trilleri.

durklle rakstīja:

U..Poznanski "Erebos"
Tā grāmata pie manis nostāvēja diez gan ilgu laiku, jo māsīca viņu neizlasīja un teica ka ir slikta , ka neaizrauj, tpc viņai arī tik ātri nepieķēros. Bet grāmata priekš manām acīm bija ātri un viegli lasāma, nedaudz piedzīvoja gara, tikai nezinu kāpēc viņu sauca par trilleri.

Man gan šī grāmata šķita šausmīga . Nezinu, varbūt tas tāpēc, ka es ar datorspēlēm neaizraujos, bet kaut kā pārāk neticami šķita tas, ka tik ātri var palikt atkarīgs (var teikt, tikko kā galvenais varonis sāka spēlēt, tā uzreiz viņam aizgāja ciet širmis un nekas cits vairs nešķita svarīgs ).


Vispār, man pēdējā laikā neatliek laika daudz lasīt grāmatas (kas ir skumji), bet tā vietā ir sanācis mazliet aizrauties ar dažādu fanfiction lasīšanu.

Citēt :

Nezinu, varbūt tas tāpēc, ka es ar datorspēlēm neaizraujos, bet kaut kā pārāk neticami šķita tas, ka tik ātri var palikt atkarīgs (var teikt, tikko kā galvenais varonis sāka spēlēt, tā uzreiz viņam aizgāja ciet širmis un nekas cits vairs nešķita svarīgs ).

Gan jau ka tā ir ka piesēžas pie spēles un netiek no viņas vaļā, paliek atkarīgs utml.
man tā parasti ir pie kādas labas grāmatas, ja man jāpārtrauc lasīt tad visu laiku domāju par to grāmatu ( lai gan zinu , ka neko jaunu neizdomāšu). nez, tā ir sava veida atkrīiba.

Pašlaik, sakarā ar "Likteņa līdumnieku" seriāla rādīšanu pa TV, izlēmu, ka beidzot palasīšu arī kādu no V. Kaijaka grāmatām, it īpaši ņemot vērā to, ka kārtējo reizi plāns noskatīties latviešu labāko seriālu ir izgāzies .

Esmu izlasīju "Enijas bizi" un "Zem Marsa debesīm", kopiespaids diezgan labs, kaut gan dažreiz valoda šķita pārāk sausa un vienmuļa (it īpaši pirmajā grāmatā). Ļoti, ļoti nepatika ilustrācijas (bezgaumīgas).

Pēc ilgiem laikiem atkal kāda grāmata izlasīta, jo parādījās brīvs laiciņš -
Ž. Vērns - Maizais kapteinis.

Vispār interesanta grāmata , man jau sen ieteica izlasīt, bet nu īsti nesanāca .

2008. gada pamatskolas izlaidumā man uzdāvināja grāmatu, kuru sākumā kādus 3 gadus nebiju aiztikusi, tikai skata pēc labi iederējās oranžīgā plauktiņā. tā nu vienreiz iesāku lasīt un žēl, ka tā grāmata tagad atrodas vietā pāri pus Latvijai ne ar mani. Grāmata saucās "Trīspadsmitais stāsts". Izrādās, ka uzdāvināta īsti par tēmu un pilnīgi izdzīvoju katru atkāpi savā sirdī un prātā. Stāsts par dvīņu māsām, kur abas ir rudmates un dzīvo laikā senāk par gadsimtu, visādas mazas nianses kā milzis, kurš cep kūkas meža namiņā, viena no dvīnēm iesit ar vijoli namā jaunienākušajai mājskolotājai (vai kas viņa bija).
Tā ir grāmata, kur kāds būtu uzrakstījis visu, kas man patīk - meitenes, kas ēd rozīnes no jakas kabatas, tēvocis (ja nemaldos) kurš ieslēdzas istabā un tiek atrasta vanna ar asiņainiem un sturtainiem kabatlakatiņiem.. un vēl un vēl.

Grāmata, kura pēc žanra tiek raksturota kā gotiskā žanra romāns. Vāciņš jau arī labs - koši sarkans un vecmodīgs. Ak, kad gan es tikšu pie savas grāmatas

ū, izklausās fancy, būs jāpaskatās..