Apģērbs svinīgos formālos pasākumos

Zeloco, tur bija visa opera par to, ka "pie reizes baznīcā arī jāprecās, nevar tak tā vienkārši, dieva acīs tas neskaitīsies, nu un kas, ka neticat, vismaz "drošības pēc", tas jau neko nemainīs yada yada MELNA KLEITA????!!!". Tāpēc es to kristietību piemetu, tā teikt, odziņai.

Sonora, tad tu arī melnā kleitā precējies?  Interesanti, gribētos redzēt kādu bildi.
Es laikam esmu māņticīga, jo es negribētu precēties melnā, bet citus, kas tā dara nenosodu, vnk esmu mazliet izbrīnīta par šādu izvēli, esmu redzējusi arī bildēs, ka sarkanā gotiskā kleitā precās- arī smuki izskatījās tāpat kā melnajā, bet man jau patīk arī baltā krāsa- savās kāzās gribētos baltu kleitu, bet gotisku
Par baznīcām- es nedomāju, ka mācītājs nelaulās tikai tāpēc, ka melna kleita un ka baigos komentārus par to izteiks  izņemot ja pagadīsies tāds vecs (vecāki cilvēki parasti ir tādi aprobežotāki un patīk pukstēt par jauniešu šausmīgo stilu- ne tikai alternatīvo, bet arī, piem, cacām un tā, bet arī ne visi, protams).
Es zinu vienu meiteni, kas ir gote un kas reizēm aiziet uz dievkalpojumu un arī tic Dievam, viņa staigā patiešām izlecošā melnajā stilā, bet neviens viņu vēl no baznīcas nav izdzinis izskata dēļ

Interesanti kādas tad māņticības saistās ar melno kleitu?
Īstenībā jau baltajā kleitā precās, jo kādreiz tā bija sēru krāsa un līgava vilka baltu kleitu, jo uzskatīja, ka viņa mirst savā ģimenē un pārdzimst vīra ģimenē.

Es ar vārdu "māņticība" nedomāju to gluži nopietni  Tas bija tāds sarkasms pašai pret sevi.
Grūti raksturot šīs emocijas, ko man radītu apziņa, ka precos melnā kleitā.. Nemāku to izskaidrot. Laikam tas vienkārši nav tā priekš manis, es justos tā nepatīkami dīvaini.. nez..

Nebiju dzirdējusi par sērām un balto krāsu, jo šķita, ka balta kleita it kā simbolizē šķīstumu un it īpaši plīvurs, jo pēc senajām tradīcijām meitenei tjipa pirms kāzām bija jābūt nevainīgai, bet nu laikam par kleitām, tradīcijām utt ir daudz dažādu versiju

Ak jā ir tik arī tādi, kas precās tautastērpā un ļoti piekopj senlatviešu tradīcijas, es arī pirms kādiem 10 gadiem sapņoju apprecēties tieši tā.

Jā, plīvurs... tas aizsedza seju, jo nedzīvajiem nevar būs sejas
Šķīstības versija atnāca līdz ar kristietību, kura centās interpretēt svešas tradīcijas pa savam, jo pilnīgi iznīdēt tās nevarēj.

Vaimandiesiņ, labi, ka man nebija plīvura.
Bilde kaut kur tepat forumā ir ielikta, slinkums meklēt, bet, atklāti sakot, man šķiet, ka vakardienas Viktoriāņu mītingā es smukāk izskatījos (diezgan līdzīgi abi tērpi bija). Kaut kā veiksmīgāka tā viktoriāņu interpretācija.
Es arī domāju par tautastērpu, bet vīram tāda nav, tāpēc diez ko smuki nebūtu izskatījies.
Par māņticību runājot, pilnībā piekrītu Veronikai tajā ziņā, ka nekad nevajag spiest sevi vilkt to, kas tev neliktu justies labi - vienalga, kādu iemeslu dēļ.

Man patīk līgavas, kas atrod smuku harmoniju starp klasisko balto kleitu un gotiskiem aksesuāriem - meikapu, melniem plīvuriem, zābakiem, frizūru. Imo, ļoti jauks kompromiss.

Valante, nu tas par to šķīstību bija arī senlatviešu tradīcijās ne tikai kristīgajās, piemēram, par tiem vainadziņiem un tā

Iespējams, nez. Šobrīd nespēju atbildēt, bet, ja atmiņa mani neviļ, tad arī latviešiem tas rituāls interpretējās kā citiem pagāniem. Es kad atradīšu to zinātniski pētniecisko literatūru, tad varēš ko pateikt šaj sakarā.
Varbūt daļēji šķīstība tur arī ir. Kā sākšana no baltās lapas. Jo bērns, kad piedzimst arī skaitās, kā tīrs un šķīsts vēl. Šķīstība un nāve iet roku rokā.

Vispār jau mūsu mīļā Karaliene Viktorija jāvaino pie tā, ka kāzās pašā popsā ir baltais. Protams, arī  iepriekš pirms viņas patrāpījās kāda baronese baltā kāzu tērpā, bet biežāk izvēlējās krāsainu - purpuru, sarkanu, zaļu etc. Bet tieši Viktorija bija tā, kas balto kāzu kleitu padarīja par modes kliedzienu, kas ir spēcīgi iesakņojies arī mūsdienās. Nu un tad arī pesteļi (kristieši)  aiz matiem pievilka šķīstumu un visu pārējo, ko nu ideoloģija prasa.

Ar ko tādu bij dzirdējusi, bet diemžēl Viktorija kaut arī karaliene, bet nav tik sena, lai pelnītu šādas modes ieviešanas lavrus. Ja, nu, vienīg atjaunojot sen aizmirstu tradīciju.

Lūdzu, tikai nesāciet tēmu par vainagiem, šķīstību, citādi es nevarēšu aizvērties, jo varianti ir vairāki. Es pieslienos pie tā, ka sieviete var staigāt zem vainaga līdz pirmajam dēlam 

mēs jau vsp offtopikā te aizgājām  

Tas liecina par to, ka forumā ir lielāka dzīvība nekā parasti

Es jau neko sliktu nesaku, man prieks, ka beeeidzot forumā ir aktīvas diskusiajs, tā tik turpināt!!  

Nav gan offtopiks  viss par tēmu
Bet tas ir tik interesanti! Es nemaz nezināju, ka Viktorija bija viena no tām, kas to tradīciju ieviesa/atdzīvināja.
Par tiem pesteļiem gan biju dzirdējusi, viņi jau visu tur "peičinīja" un pārsauca "pareizajos" nosaukumos. Es takš katru reizi brīnos, ka uzzinu, ka kāda man mācīta it kā kristiešu paraža īstenībā ir veclatviešu vai citu pagānu.

Man tieši tagad tuvojas visādi svinīgie pasākumi - rīt pēdējais zvans un jūnijā izlaidums. Teikšu godīgi, ka svinīgos pasākumos man patīk ģērbties kā normālam mirstīgajam (neskaitot, piemēram, matu krāsu) : kleitiņas, augstpapēžu kurpītes. Kaut vai rozā, gluži vienalga. Es vienkārši psiholoģiski jūtos īpašāk un pacilātāk, ja esmu sapucējies savādāk nekā ikdienā. Ikdienā es ģērbjos kā man ienāk prātā - saplēstās zeķubiksēs utt, bet svētkos tomēr gribas tā pa "zolīdo", lai ir tā svētku sajūta. Ceru, ka sapratāt, ko ar to domāju.

Par tādu svinīgo pasākuma veidu kā kāzas - lai cik kādas kāzu bildes ir kad redzētas, man sevišķi prātā palika Vikāņu kāzas. Meitenei zili balta kleita un vainadziņš, puisim zils krekls. Ceremonija notiek dabā, pašā Saules siltumā. Tā kā ceremonija notika vasaras laikā, tad viesiem apģērbs pēc saviem ieskatiem - gan korsete un gari svārki, gan puķaina blūze. Viss ļoti vienkārši, nepārspīlēti un skaisti  kā arī pēc pašas ceremonijas deja ap kāzu koku - jau citā kleitā un visur lentītes ap koku..