Mājdzīvnieki

Vakar vīrs man atnesa dāvanu - melnu, šausmīgi pūkainu kaķenīti. Pilnīgi, pilnīgi melnu. Kāds viņu bija izmetis no mājas, jo var redzēt, ka mājas kaķenīte, bet tāda - apdauzīta. Pagaidām sēž zem gultas kā tāds melns kleksis, un nelien ārā, tikai murrā, kad kāds uz viņu paskatās. Šausmīgi jauka!!
Viens no mūsu draugiem vakar teica - o, tā būs jūsu kolekcijas pērle!! Nu, jo mums jau ir pieci kaķi. Šis būs sestais. Laikam tā arī sauksim, par Melno pērli.
Kādi jums ir mājdzīvnieki, un kāda vispār attieksme pret dzīvniekiem, dzīvnieku patversmēm un tā?? Vispār man patīk arī suņi, bet kaķi - tie ir pirmajā vietā!! Suņi tādi glupiņi. Kaķis ir ar personību.
Vēl es varu teikt, ka šat tad ziedoju arī dzīvnieku patversmēm. Uzskatu, ka ziedot ar bankas pārskaitījumu ir prātīgāk, nekā mest kastītē lielveikalā, jo tad to nevar grāmatvedībā nekur noslēpt, un naudi';na tiešām aizies sunīšiem, kaķīšiem.
Vēl - man nepatīk putni. Domāju, nekad neturēšu papagailīšus, kanārijputniņus vai ko tādu. Arī žurkas, kāmjus ne. Kaut arī žurkas patika.

Man ir suns, pilnīgi ģimenes loceklis nemaz nevaru iedomāties māju bez viņa, pilnīga mājas dvēsele.
Kādreiz bija arī pilnīgi melna kaķenīte, bet viņa diemžēl pazuda.
Āāāk jā arī kāmis.

No dzīvniekiem vēl man patīk fretkas labprāt sev vienu gribētu, baigie skaistie dzīvnieki

Wilting - nosauciet kaķīti par Poltergeisu! Man liekas, ka ļoti feini izklausās, ja kaķis kādu puķpodu nospēris zemē vai sastrādājis nedarbus tā zem deguna purpināt: "Atkal tas Poltergeiss." Varbūt tā man tikai liekas, bet es gribētu tieši melnu kaķīti ar tādu vārdiņu.

Poltergeists ir pareizi.

Es arī pievienojos tēmai par pilnīgi melnu minku, bet manu sauks Lucifers.
Ļoti mīlu dzīvnieciņus, bet piemēram pret suņiem man ir ellīga alerģija. Kaķi ir fantastikas radībiņas ar visu savu raksturu.

Gah... KAĶI! Mana mūža lielākā vājība... Vienmēr esmu viņus pielīdzinājusi cilvēkiem... nē, pat labākiem kā cilvēkiem un esmu pret viņiem izturējusies kā pret saprātīgām būtnēm. Viņi ir ļoti gudri un saprot, ko viņiem saka... Ja ne vārdu līmenī, tad izjūtu noteikti... Ir tā bijis, ka es savam kaķim k-ko saku vai stāstu (ja, es to dari konstanti) un viņš vai nu paskatās vai sāk murrāt attiecībā no tēmas

Man pašai, kā jau minēju ir kaķis, precīzāk kaķene (bet es reti kad iedalu dzimumos gan cilvēkus gan dzīvniekus) - Elizabete (nosaukta par godu karalienei Elizabetei I, jo man tajā laikā bija nepārspējama vājība uz rudmatiem (kaķis ar ruds ), bet ikdienā viņu saucam par Ļizu (Padļizu, Cukurdūkuli, "usi-susi") un vēl kaudzi neartikulējamos vārdos

Manai māsai vēl ir kāmis un zivs. Viņa vispār ir dzīvnieku mīļotāja. Tagad k-ko stāsta par kļūšanu par vetārstu

Man nepatīk suņi nekas personīgs, bet man viņi nepatīk, viņi šķiet neprognozējami un ne no gaišākajiem šīs pasaules prātiem.

Wilting laikam mājās ir mana paradīze - pilns ar kaķiem Vienmēr smejos: "kad izaugšu būsu kaķu vecene un visi kaimiņu bērni no manis baidīsies un uzskatīs par raganu"

Es esmu kaķu cilvēks. Viennozīmīgi un bez diskusijām :3 Man mājās ir nu jau 3 gadu vecs runcis. Adrians par godu Adrian Farienheights Tepesh (aka Alucard aka Dracula's son). Īsāk dēvēts par Drisku
Manējāis kaķis toties ir pilnīgi balts. Uzdāvināja tādu mēnesi vecu pūku kamolīti tieši Ziemassvētkos. Gribas vairāk kaķu, bet manuprāt Adrians man to nepiedos, jo tad uzmanība tiktu dalīta ar vēl vairākiem. Vispār viņš ir izlaists, nelietīgs, plēsonīgs un atriebīgs, un es nevarētu nevienu dzīvnieku vairāk mīlēt
Manus mīlestības pierādījumus necieš, klēpī atsakās sēdēt, ja vien tas nav brīdis kad attiecīgais cilvēks ēd kaut ko garšīgu vai lasa avīzes.
Dzīvnieki vispār ir mans vājais punkts. Need I say more

zeloco rakstīja:

Man pašai, kā jau minēju ir kaķis, precīzāk kaķene (bet es reti kad iedalu dzimumos gan cilvēkus gan dzīvniekus) - Elizabete

Oh so sweet, mēs ar tavu kaķi esam vārda māsas!

Shade - tavs kakjis ir teh sex, viņš ir lielisks. ja precēties ar dzīvniekiem nebūtu aizliegts - es to darītu

Romance - vienreiz sanāca labais gadījums. Biju aizlaidusi uz Lielbritāniju sakarā ar projektu un manā viesgjimenē bija divas māsas - Elizabete un Sofija. Tajā laikā bez Līzes man vēl bija zirneklis Sofija (tas gan oficiāli nebija mans... viņš vienkārši staigāja pa mūsu māju, tāds paliels... aptuveni 4-5 cm ar kaajaam un kad tas paraadiijaas manas maates tuvumaa tad es parasti tiku saukta "to the resque" )

ā jā man taču arī bij mājdzivnieks- zirneklis.
vairākas nedēļas dzīvoja tāds liels vienā stūrī, bet tagad viņš laikam ir labākos-putekļsūcēj-iekšu-laukos.

un vēl es gribētu mājās čusku, bet nu diez vai realizēšu, jo kā gan es tāds stulbs cilvēks varu iebāzt būrī čūsku un teikt lai viņa mani priecē ar savu skaistumu, kā nekā..nav jau būrīšdzīvnieks.

kjeepa.nr88
pagaidām viņai līp klāt vārdiņš "Kleksis". Jo viņa ir tik melna, kad kaut kur guļ, nu tā kā tāds melns kleksis, vai melnais caurums. Man jau arī ļoti patika "melnā pērle", jo viņa iepatikās pat Zubovam, un viņš teica': "OO, eto žemčuzino vašej kolekciji."

Man ir vājība uz kaķiem. Gudri, skaisti un piemīlīgi dzīvnieki. Pašai arī ir kaķis, gadu vecs, pelēks, vārdā Deivijs.
Suņi tieši pretēji man nepatīk, pie tā vainīgs droši vien ir draudzenes suns, kurš sagrauza manas mīļākās kurpes ( ) un regulāri sasmērē manu mēteli.

Man ārkārtīgi patīk kaķi, taču pašlaik pašai neviena nav, bet pēc kāda pailgāka laiciņa noteikti būs. Man jau sevišķi simpatizē Donas sfinksi Bet vispār vēl nesen autobusa pieturā redzēju šausmīgi skaistu kaķi - tādu pilnīgi melnu, kuram bija zaļas, zaļas acis. Pavisam noteikti tādu es arī vēlētos, kā savu dzīvokļa biedru
Kāds no jums nezin, kā ir ar žurkām - vai par tām ir ļoti grūti rūpēties? Man vēl vakar, kad es zoo veikalā aplūkoju šausmīgi piemīlīgu žurciņu, draudzene teica, ka tās šausmīgi ožot.

Tātad secinājums viens, visiem patīk kaķi(tikai man ne)!!

whisper- manai draudzenei bija žurka, par to, ka viņas ožot nesūdzējās, vispār esot ļoti mīļas radības.

zhurkas esot baigi gudraas... man maasai taada bija... vinja atsaucaas uz savu vaardu

Kāmīši arī atsaucās uz savu vārdu.

__
Manam sunim atkal vakar atklāja kaut kādu kaulu kaiti, laikam nāksies iemidzināt. Dīvaini gan notiek- trīs dienas atpakaļ rakstu, ka nespētu iedomāties savu māju bez viņa un tagad man jāsamierinās ar to, ka viņu nāksies nopotēt!

Jā, kaķi man arī patīk. Bet labāk gribētu fretku vai trusi, ļoti piemīlīgas radībiņas.
Man ir divi papagaiļi Ne velna vēl naprot runāt, bet čiepst visu laiku. Esmu jau pieradusi

romance: Jūtu tiešām līdzi. Bet varbūt labāk "mājās, starp savējiem", nevis tā....

D: ahh... romance - my warmest compliments.. nevareetu iedomaaties, ja mans kakjis nomirtu - es buutu galiigaa dirsaa (atvainojos par franchu val.)

Iespējams, ka nekas vēl nav beidzies. Slimība tikai kaut kādā sākuma stadijā un zāles varbūt palīdzēs. Tā kā cerība vēl ir!

Es ceru, ka viss būs labi. Ja sākuma stadijā, tad jau viss vēl var izvērsties patiešām uz labo pusi. Turu īkšķus!

Man reiz bija kaķis ko ģimenē saucām par Fredi(kaut arī visbiežāk saucām par maitu, jo viņš patiešām arī bija liels maita). Melns ar baltu vēderiņu. Seksīgākais no vīriešu dzimuma kaķiem ever, lai arī ko jūs teiktu. + sasodīti valdzinošs.
Mīlēju viņu ļoti un tad viņš izmuka pa atvērtu logu. yeah, mājas kaķis sagribēja iečekot, kāda ir ārpasaule. Iepatikās un vairs neatgriezās.
Kas zin, varbūt vēl tagad laimīgs dzīvo pa miskastēm. Esmu pārvākusies un viņu vairs atrast nebūtu iespējams.

Fredis izskataas peec iista sexulja

Man ir mazs, zils papagailītis.
Es viņu mīlu. Viņš ir pieradināts, sēž uz pleca, saka "Labrīt", un parasti kutina man austiņu.. ļoti mīļš. Bet tur ir irguldīts daudz laika. No sākuma viņš bija vnk neaudzināts maita.

cik jauki, tev ir bildīte?

Man ir ļoti daudz mājdzīvnieku.. Divi suņi Hila un Šēra. Abas ir ar ļoti pretējiem raksturiem. Hila ir jaunāka, bet krietni saprātīgāka un mierīgāka, toties Šēra ir vienkārši nu ēmmm.. nu kā lai saka. Ar neattīstītām prāta spējām. Šēra sasveicinoties ar cilvēkiem lec tiem virsū, bet Hila tos aposta. Tad vēl man ir divi kaķi. Peciņa un Montijs, jeb māte un dēls. Peciņa ir ļoti cēla un godkārīga, bet Montijs ir vienaldzīgs un slinks. Vēl man ir papagailis: Čivīte. Viņa ir daudz savādāka nekā citi papagaiļi : Vīņa neprot lidot, viņu nav iespējams dabūt ārā no būra un viņas labākais draugs ir spogulis. Žanis ir mana zivs. Viņš ir sarkans gailītis, kurš prot atpazīt cilvēkus. Ja redz savējo tad peld gar stiklu un skatās, ja svešinieku, tad noslēpjas aiz ūdensauga. Nu tādi tie mani dzīvnieki ir..