Grāmatas

Izskatās, ka šī sadaļa ir domāta netikai kino un mūzikai, bet arī literatūrai, šķiet, ka par to mums ir tikai viens pavediens un tas pats nekādu lielo popularitāti neguva, varbūt pamēģinam vēlreiz.

Padalieties, meitenes, ar to ko lasat šobrīd, vai ja nelasat ar vispār iemīļotām grāmatām/rakstniekiem?!

Jeb ja nelasat vispār, kādēļ tā?

Sākšu ar sevi.
Šobrīd reizē lasu trīs grāmatas, visas trīs samērā atšķirīgas, bet nenoliedzami nav sliktas, proti, Baha "Tilts pāri mūžībai", Kafka "Process", Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā".

Iemīļotu rakstnieku/grāmatu man nepārspīlējot ir ļoti daud, bet padalīšos ar tiem/tām ko uz sitiena spēju atcerēties.
Esmu ļoti iecienījusi visus Velbeka darbus, kuri manā grāmatu plauktā ir ieguvuši bezmazvai Dieva lomu, tāpat arīdzan dēļ personu attiecībām, psiholoģisko smagumu iecienīti ir arī Vulfas un Kaningema darbi.
Iemīļotas grāmatas:
Kamī "Mīts par sīsifu", Dostojevskis "Noziegums un sods", Sarta labumi, par spīti garlaicīgajam iesākumam nenožēloju, pat vairāk priecājos, ka izlasīju Kinga "Mizeriju", Dž. Fiča ar savu "Uzgleznot melnā", par spīti tam, ka izdevniecība ir Kontinents, kas neizdod parasti man interesējošas grāmatas tomēr izdeva kaut ko absolūti lielisku, ar tādu foršu pēcgaršu.


Ak, jā attiecīgos garstāvokļus nesmādēju arī Potera jaunskungu, Gredzenu pavelnieku vai jauno kulta grāmatu "Krēsla"(tiesa no šīs sērijas man šobrīd ir tikai divas grāmatas).

Tātad, kā ar jums?

meh.. peedeejaa laikaa esmu fast-food tipa cilveeks - dodiet gatavu vai pusfabrikaatu... lielaakaa probleema laikam ir pacietiiba, laika trūkums un koncentreeshanaas... man gruuti notureet uzmaniibu uz kaut ko, kas nav iipashi interesants... es teiktu, ka 1/4 vai 1/5 daļa no mana grāmatu plaukta ir grāmatas, kurām esmu izlasījis... mm.. 1 nodaļu max? Sākums reti kurai grāmatai mani paķer... :/

No mīļākajām.. jāsaka, ka man patikuši 80% no grāmatām, kuras esmu izlasījis līdz beigām... Vairākums no grāmatām ir šausmu stāsti vai pretty much anything horror...
Pēdējā grāmaa, ko sāku mocīt ir "In cold blood" (Kapote), bet tā tā arī vāļājas pussažļembāta...
Oh.. un es nesen atklāju tādu brīnumu kā Pračets.. nevaru sagaidīt, kad saņemšos to sākt lasīt.. tik daudz laba par to ir dzirdēts ^^

No tādām, kuras es varētu apsvērt (tas ir daudz!) vēlreiz pārlasīt būtu:

Martin Eden (es tam nezinu latvisko nosaukumu? Ā un es nereti lasu angliski..)
Stīvena Kinga šausmu stāstu izlase "Nakts murgi" (or smth like that)
Hobits
Latviešu tautas teikas
Blood and Gold
Fear and Loathing in Las Vegas
Nemirstība

Nuu, es pašlaik lasu Glezniecības enciklopēdiju un Anatomiju māksliniekiem (cik nu lasu...esmu sliņķe un drīzāk skatos bildītes).
Bet vispār kādu nedēļu atpakaļ pabeidzu Oskara Vailda "Doriana Greja ģīmente", vismaz viena grāmata pēc ilgiem laikiem, kuru man nenācās LIKT sev lasīt - es pati nespēju atrauties, iemeta kaut kādā savādā pasaulē no kuras man negribējās līst ārā. Beigas gan nepatika, kas man lika nedaudz vilties, jo nu, kā var tik nesmuki sagraut manas ilūzijas par to, kā beigsies grāmata.
Es ļoti sen neesmu lasījusi neko labu, grāmatas man vienkārši vairs nespēj sniegt to, ko es no tām gaidu, tamdēļ vienīgais, kas nāk prātā, iztēlojoties mīļāko grāmatu ir tas pats vecais labais "Cilvēks, kas smejas" (Viktors Igo). EDIT: Nē, ak es muļķe. Vēl taču man ļoti patika "Es, Frīda" un un un Haruki Murakami "Norvēģu koks". ^^

Yeah, man arī puse grāmatu plaukta sastāv no "ik mēnesi paņemu rokās, lai censtos izmocīt vēl kādas 5 lpp". Tieši tādēļ saku, ka esmu grāmatās vīlusies. Vienīgie, kas māk tās rakstīt ir PĀRIS klasiķi, pārējie nemāk un lai labāk lai to nedara, savādāk es tikai tērēju naudu un savu laiku.
Jā, man ir uznākusi depresija šajā ziņā, kas velkas jau kādus 4 gadus. Es neredzu nekādu gaismu tuneļa galā.

P.S O, paldies, ka atgādinājāt par S. Kingu... esmu lasījusi tikai Zvēru Kapiņus un Mizeriju (100 gadus atpakaļ). Tagad atcerējos, ka vēl nav lasīts "Četri pēc pusnakts".. Ā, man vēl mājās marinējas The Talisman, bet mani garlaiko lasīšana ne-dzimtajā valodā, nezinu kādēļ.

Paranoid. četri pēc pusnakts ir galīgi garām, es tev varu iedot lai nav jāpērk, jo visi kas ir pirkuši vēlāk to nožēlo. Tai skaitā es. Izlasīju pusi no pirmā stāsta, iemetu plauktā un tā viņa tur pūst.

Un vispār jā, es arīdzan esmu viena no tiem cilvēkiem, kas grāmatas var lasīt arī gadiem, t.i. nopirkt, izlasīt pirmo nodaļu, uz gadu nogrūst malā, tad atkal izlasīt vēl kādu nodaļu. Tā man iet ar Kafku, vasarā man draugs viņu uzdāvināja, lasīju, neko daudz neizlasīju, jo man vairs nepatīk tie vecie klasiķu stāsti par vecajiem laikiem, nabadzību utt(fuj, Orvela "Lai plīvo aspidistra", ciest nevaru grāmatas par nabadzību), tad nu nesen pieķēros atkal klāt, bet ne cik tālu šā kā tā tikusi neesmu.

Vienīgi man nepatīk tā sajūta, ka tu paskaties uz grāmatu plauktu un secini, ka puse no tā nav izlasīta, bet tai pat laikā pērc vēl citas grāmatas un krauj kaudzē.

_
Man mājās stāv kādas desmit Kinga grāmatas angliski! Tagad padomāsim cik no tām esmu izlasījusi līdz galām? Hmm.. laikaam nulli!

Ko es esmu lasījusi angliski? Sixxa "Heroin Diaries"(Paranoid. tu neesi viņu izmantojusi par kamīna kurināmo?), un Twilight sērijas(tās kuras piebeigtas)

Jā, es zinu, bet man šķita, ka tas bija vairāk vai mazāk tulkojuma dēļ. Es vairs neatceros, tas bija pasen, kad lasīju citu iespaidus par to grāmatu. (Tas par "Četri pēc pusnakts".)

Haha, es "Noziegumu un sodu" lasu jau pusotru gadu. Kaut kā tā varētu būt. Un es nezinu kādēļ, jo man ļoooti patīk Dostojevskis, un stuff. Vienkārši tā grāmata ir tik dīvaina... Ir bijis tā, ka izlasu pa pāris dienām tik, cik citreiz mocu nost divus mēnešus. Bet es ticu, es tiešām ticu, ka kādreiz es viņu izlasīšu!.
Par to krāšanu kaudzē... Jā, es tā daru nepārtraukti. Nekas, vismaz smuks grāmatu plaukts. x_X Pēdējais tur ir pievienojies Arturs Rembo. Man ieteica paziņa, bet kaut kā ātri man tā jūsmošana beidzās. Viņš vienkārši man šķiet, em...sviestains?

romance, man nav kamīna. Neeeh, tā grāmata arīdzan rotā manu grāmatu plauktu (vāciņš taču ir tik smuks), man šķiet, ka viņa arī vairs savu īsto īpašnieci neatcerās. Jo pie manis dzīvo krietni ilgāk. Tieši tāpat kā ģeogrāfijas grāmata.

Man to ģeogrāfijas grāmatu vairs nevaig, vari paturēt saviem bērniem

Ar "Noziegumu un sodu" man arī gāja grūti, nu ļoti patiesībā. Tas laikam tāpēc, ka tur atkal ir tā pretīgā nabadzība, vecie laiki un man vienkārši pretīgi paliek to visu lasīt, tāds fizisks nelabums, ātri pieriebjas lai arī dikti interesanti tomēr.

Rembo es gribēju lasīt, bet beigās izvēlējos Bodlēra "parīzes splīns"(vai spīts?) un nenožēloju, nejēgā smalks darbiņš.

P.S. Es zinu, ka tev nav kamīna!

Nē, es gribu filmas cienīgu sižetu, kad pēc kādiem gadiem 20 es tev to uzdāvinu Z-svētkos.

Starp citu, es bieži grāmatas nevaru lasīt tādēļ, ka man piemēram, nepatīk laiki, kas tur aprakstīti. Un tā tiešām IR problēma, jo man ir nācies saskarties ar grāmatām, kas pašas par sevi ir lieliskas, bet laiks & vieta, kurā tas viss notiek man šķiet visai atbaidoši. Tā nu es viņas arī neizlasu. Stulbums pilnīgs, manuprāt. Kā tas vispār izklausās? "Negribēju lasīt, jo nepatika laikmets, par kuru bija runa.".

Nu, es Rembo tiešām nesaprotu. Var jau būt, ka viņam tur kaut kāda "baigi dziļā doma" ir, bet man izklausās pēc fufeļa, kādu es pati mēdzu rakstīt attiecīgā garastāvoklī, kaut gan atmosfēra ir feina, jo viņš ir piemēram, tā paša O. Vailda laikabiedrs - viens no iemesliem, kādēļ gribēju lasīt.

Turpinot runāt par grāmatām, tikko iedomājos (meklējot jaunu lasāmvielu), ka esmu viena no retajiem, kura nav lasījusi Koelju. Varbūt vajadzētu? Ja jau visi, tad visi, kā saka.

Es esmu lasījusi daļēji Koelju, iesāku 11 minūtes, tiku līdz pusei, aizmetu prom un vairs nelasīšu. Galīgs mēsls, atvainojiet. Vecis salasījies filosofiju, izrakstījis citātus un sagrūdis savās grāmatās. Nu kāda tur var būt filasofija ja pat tupas mājsaimnieces to sauc par mīļāko grāmatu?

Es esmu pieķērusies Haruki Murakami. Tiešām pēc manām domām labs rakstnieks. Noteikti vislabāk man patika ''Mīļotais Sputņiks''.Tāda grāmata ko nevar no rokām izlaist!

Ak vai, es reiz vienā grāmatu izstādē kā normāls cilvēks stāvēju pie grāmatu plaukta, līdz uzmetu vienu skatienu tam, kur gozējās Koelju un man klāt bija konsultants jautājot, vai es interesējos par Koelju un sāka man stāstīt cik ģeniāls rakstnieks viņš ir. Es tikai atmurmināju par to, ka man nav intereses lasīt kaut ko kurā savākti sagrābstīti citāti, jo tam arī ir domātas citātu grāmatas, bet atbildē saņēmu vēl 1001 slavinājumu. So, yeah - es esmu gana traumēta. Man ir viena grāmata, kas nav gluži mana, bet es nelasīju, jo nepatika rakstīšanas stils (cik nu to var izsecināt pēc 4 lpp).
Principā man nepatīk popmūzika, tāpēc nelasu viņa grāmatas.

Ej labāk uz manu jauno diskusiju!
_
Vispār man mājās ir arī Murakami grāmata "dejo,dejo,dejo", šķiet laba, sākums tāds nedaudz garlaicīgs, pat nezinu kādēļ viņu nelasu, jo ja neskaita to garlaicīgo sākumu citus trūkumus nevaru atrast. Varbūt vajadzētu?

Man tāds pats jautājums ir par "Aitas medīšanas piedzīvojumi". Vienkārši pēc Norvēģu koka šī šķiet pavisam savādāka (sliktā nozīmē) un tādēļ vairāk par kādām 50 lpp neesmu pagaidām izlasījusi... :/

Romance - lasi to grāmatu! ļoti laba manā skatījumā....

Man ļoti patika jau pieminētā ''Doriana Greja ģīmetne'' , viena no grāmatām, ko būtu vērts pārlasīt, jo lasīju diezgan sen. Tagad bija doma viņu izlasīt orģinālvalodā. Arī minēto ''Frīdu'' esmu lasījusi. Atmiņā palicis spilgtais tēlojums.
Es esmu vēsturisko romānu fanāts . ''Džeina Eira'' un pārējais no māsām Brontē, arī ''Vējiem Līdzi''. Vēl daudz vēsturiskie dāmu gabali, kuru nosaukumus no galvas neatceros.
Ir lasīts arī krājums ''Nodevīgā sirds'' no Edgara Po, tīri labi gāja pie sirds. Mazliet paķēpājos arī gar Annas Raisas vampīru novelēm, bet tā kā tās bija pirmās grāmatas, ko lasīju orģinālvalodā, diez ko viegli negāja uz priekšu, jo likās, ka valoda sarežģīta. Patlaban lasu Brema Stokera ''Drakula'' kaut vai tikai tādēļ, lai saprastu, kas ir šīs vampīru popularitātes pamatā, bet varētu teikt, ka esmu iestrēgusi, jo pie apvāršņa parādījies ''Twilight''. Esmu tikusi galā ar pirmajām 3 grāmatām angliski, bet izlasīju arī pirmo daļu latviski - secinājums labāk lasīt angļu valodā.
Protams, esmu lasījusi Hariju Poteru, varētu teikt, ka savulaik tā bija visai pamatīga apsēstība Bet man nezināmu iemeslu dēļ, man nav izdevies pieķerties Gredzenu pavēlniekam, jo pēc pāris lapaspusēm vienkārši to noliku nost un tā arī vairs neesmu pacēlusi. What's wrong with me?

Ar Gredzenu Pavelnieku ir tā, ka viņš kaut kā grūti lasās, ja vēl angliski, tad vispār gandrīz vai striķis un ziepītes jāņem .

Es jau labu laiku ļoti gribu izlasīt Po "Nodevīgā sirds", bet vienmēr kaut kā aizmirstu nopirkt kad esmu grāmatnīcā. Kaut kas stāstīja, ka esot baisi, cerams, ka gultu nepieslapināšu.

P.S. Vai kāds ir lasījis Kostovas "Vēsturniekus", to man tēvs atkal atnesa, teica lai lasot, bet nezinu vai ir vērts, bieza grāmata.

Po es lasīju tieši šī iemesla dēļ, ka biju dzirdējusi, ka ir baisi, bet lasīju, lasīju un nespēju neko baisu saskatīt. Laikam būšu lasījusi nepareizos stāstus Bet stils man patika.
Kostovas ''Vēsturnieki'' man stāv plauktā līdz galam neizlasīti. Palasījos kādu gabaliņu, noliku malā, gribēju pēc tam atkal paņemt un tā arī nepaņēmu. It kā jau ideja laba, tikai mani līdz galam nepaķēra. Nezinu kapēc, bet man biki atsita Dena Brauna stilu, bet pats minētais Dens Brauns mantomēr lasījās vieglāk.

''Aitas medīšanas piedzīvojumi'' bija interesanti uz beigām, jo sākums tiešām nebija interesants.Es tagad pati lasu ''Dejo,dejo,dejo'' un sākums patiešām garlaicīgs.Katru dienu izlasu tikai pa nodaļai

"Vienīgi man nepatīk tā sajūta, ka tu paskaties uz grāmatu plauktu un secini, ka puse no tā nav izlasīta, bet tai pat laikā pērc vēl citas grāmatas un krauj kaudzē." <---- +1

Kāds ir lasījis "nožēlojamie"? gribeetos zinaat kaada taa graamata ir.. tb gruuti lasaama? interesanta?

tā Frīdas grāmata ir par Kālo?

Ou, man patika Po detektiivgabali. "Zelta vabole" un "Murder on Rue Morgue"

pēdējā laikā esmu pieķērusies grāmatām par austrumu kultūru.
Izlasīju R. Manickas "Rīsu māti". grāmata, kas vienkārši neliekas nost
tad izlasīju Perla Baka "Labā zeme" un "Rietumvējš-austrumvējš", jāsaka ka "Labā zeme" ir ļoti smaga grāmata, bet ātri lasās.
šobrīd paralēli lasu Nacumes Sōseki "Kokoro" un (autoru uz sitienu nepateikšu) "Geiša- mana dzīve".
Kokoro šķiet par daudz saslavēts, jeb vienkārši tulkojums nav tik labs, kā gribētos, bet par cik grāmata tikai pusē.. nu tad jau redzēs.

Varbūt kāds ir lasījis vēl labas grāmatas par austrumiem?

Jā, tā "Es,Frīda" ir par Kālo. Man tā vidēji patika. Kaut kā nedaudz klišejiski likās tas viss.

Kas tad konkrēti tur tāds klišejisks bija?
Man vispār galvenokārt patika tas, kā Breivermena raksta. Iemīlējos tiklīdz izlasīju pirmos teikumus. Skaista valoda arīdzan. Vispār gribētos kaut ko līdzīgu palasīt.

Es "Nožēlojamie" neesmu lasījusi, bet...par cik es tiešām mīlu V. Igo, man būtu grūti noticēt, ka tā grāmata ir kaut kas neizdevies un kas tāds, ko nevajadzētu lasīt. Bet nu, es varu paredzēt, ka tur ir daudz liekvārdības. Lai dzīvo grafomānija!

Vēl Mineko Ivasaki grāmata ''Geiša-mana dzīve'' ir ļoti interesanta.

es lasu Dostojevski.
Esmu izlasījusi gan 'noziegums un sods',gan 'piezīmes no mirušo nama', gan 'idiots'. aizrauj.
arī Agatas Kristi 'Austrumu expresis ' ir ok!
vēl domāju lasīt 'vampīru hronikas',tikai nav lv valodā. :/
hm.ā! Ošo grāmatas.

Man lielā cieņā ir Annas Raisas vampīrgrāmatas, Gradzenu pavēlnieks, Džeinas Ostinas ''Sense and sensibility'' un arī T.Lobsanga Rampas grāmatas.
Autoru vārdus neatceros, bet patīk arī ''Zīds'', ''Parfīms'' un nav iebildumu dažreiz palasīt kādu romance novel.
Esmu izlasījusi tikai pāris Koelju grāmatas un no tām vien man patīk tik daži citāti. Heh, neko sliktu nesaku, bet Rampa man patīk labāk. :/
Poteru agrāk lasīju, bet nu vairs nešķiet tik interesants.

Ā, gandrīz aizmirsu savu jauno favorītu - ''Mehāniskais apelsīns''! Viena no labākajām grāmatām ko vispār esmu lasījusi.

Atkal iestājies grāmatu deficīts... got nothin' to read ;_;

Paranoid. rakstīja:

Kas tad konkrēti tur tāds klišejisks bija?
Man vispār galvenokārt patika tas, kā Breivermena raksta. Iemīlējos tiklīdz izlasīju pirmos teikumus. Skaista valoda arīdzan. Vispār gribētos kaut ko līdzīgu palasīt.

Es "Nožēlojamie" neesmu lasījusi, bet...par cik es tiešām mīlu V. Igo, man būtu grūti noticēt, ka tā grāmata ir kaut kas neizdevies un kas tāds, ko nevajadzētu lasīt. Bet nu, es varu paredzēt, ka tur ir daudz liekvārdības. Lai dzīvo grafomānija!

Kas? Grāmata!
Konkrēti? Pa punktiem.
1) Nepameta sajūta, ka kaut kādi "domugraudi"/teikumi vai kā nu kurš to sauc jau bija kaut kur lasīti.
2) Tas izteiksmes līdzeklis bija tāds klišejisks, likās, tā uzspēlēti visa tā grāmata. Tā teikt ar domu sametam kaut ko, lai skan smuki.

Nu bet kā jau teicu nav slikti, pirmajā reizē man dikti patika, bet kad lasīju vēlāk jau vairs ne tik ļoti

Upd:
Varu ieteikt Baha "Tilts pār mūžību", pirmās 50lpp tādas nepārāk aizraujošas, bet vēlāk..
+
Parakājos pa saviem atmiņas cietokšņiem un atcerējos par tādu rakstnieci kā Sagāna. Lieliska. Esmu lasījusi divus viņas darbus, abi bija burvīgi.
Meklēju informāciju netā un atradu tikai par vienu no lasītajiem, proti, "Esiet sveicinātas, skumjas", otru tā arī neatrodu/neatminos.