Brendi vs. anti-brendi

Mani vienmēr nomocījusi iekšēja cīņa par to vai ir labi/vērts (un visādi citādi) par brendiem maksāt tās lielās summas un sajūsmināties par kaut ko tādu, kuru nenopērkot varu mēnesi zaļi dzīvot.

Es pavisam noteikti atzīstu lielas daļas populāro dizaineru spējas,bet dažreiz šķiet ka tie vienkāršie svārki ar elementāru apdruku (ja tāda vispār ir), kas maksā pie 500 Ls ir klaja ņirgāšanās par modes cienītājiem. Dažreiz gribas uzspraust sev ultimātu - nekad un ne par kādu naudu - bet "atkarība" dara savu un kāja paslīd.

Es arī saprotu, ka sarežģītas kvalitatīvas drēbes var maksāt šķietami dārgi (teiksim, par speciāli šūtu kvalitatīva materiāla žaketi ar oderi ~ 100 Ls), bet tu maksā par lietu, kas visticamāk tev derēs perfekti un kalpos tev un vēl taviem mazbērniem līdz mūža galam. Visos brendos jau arī nav debesu cenas, bet tādam krīzes dzītam mazam latvietelim tas šķiet kosmoss.

Kādas ir jūsu domas. Vai jums ir gadījies ar to sastapties? Varbūt jums arī ir kādas brendu lietas? Share.

Man par to riebjas domāt, jo šādas domas var piemeklēt tikai tādus kā mēs, kam nav palaimējies piedzimt kādā citā valstī :/ pathetic.
Ja man būtu pietiekoši daudz naudiņas, lai atļautos lielos brendus, es noteikti to darītu (ir cilvēki, kam ir iespējas, bet to nedara, jo "cena ir atkarīga no brenda")

Nu, es neatbalstu neēšanu dēļ tā, lai kaut ko dārgu nopirktu. Es mīlu modi, drēbes, bet...laikam jau ne tik ļoti, lai būtu atkarīga no mantām. Uzskatu, ka jāpērk zīmolu drēbes tad, kad vari to atļauties tā normāli, nevis nopērkot vienus svārkus un tad vēl sešus mēnešus neko. Neļauju savai interesei pret modi kļūt slimīgai un aptumšot prātu. Lai cik ļoti mani tas viss interesētu, es saprotu, ka pirmkārt tās ir tikai lietas bez kurām es varu dzīvot.
Noteikti uzskatu, ka maksāt ir vērts...atkal jau - ja tu to vari. Bet! Es nesapratīšu, kā var pirkt tikai zīmolus. Tādēļ man riebjās, ka augstie modes brendi ir tik komercializējušies, tos pērk visādas bagāto vīru blondās cacas, Holivudas "stāri". Tas liek domāt, ka augstā mode vairs nav māksla, diemžēl. Cenšos sev prātā saglabāt domu, ka tomēr ir gan māksla un galu galā, arī gleznas bieži pērk bez saprašanas, vienkārši tādēļ, ka ir nauda. Nemaz nerunājot par operu un teātri, kur kā šķiet, daudzi atnāk lai starplaikā apēstu kādu kūciņu pie šampanieša glāzes.
Ja man būtu liekie tūkstoši Chanel somiņai, es pirktu arī brendus. Bet ne tādēļ, ka brendi - vienkārši, ja man patiktu. Tas neliktu man pārstāt pirkt ne-brendu drēbes, vai es pārstātu apmeklēt humpalas. Drēbes es pērku tikai un vienīgi patikšanas vadīta.
Nuu, tā kā tie zīmoli, kuri mani interesē pārsvarā cenas liek tūkstošos, uzskatu gan, ka cenas ir kosmosā.
Un vispār, ir tāda feina lieta kā outlet'i, galu galā.
Pašai ir tikai tas vien, kas iegādāts outlet'os uuun, manas brilles, kuras es nēsāju katru dienu. Briļļu ziņā esmu atkarīga no zīmoliem, jo parastās nepatīk.

Jāsaka atklāti... naudas man nekad nav bijis pat ne tik daudz, lai, es nez, Lindex veikalos "normāli iepirktos" (neesmu tajā veikalā nekad bijusi, tikai redzējusi izkārtnes un cenas pie manekeniem, tā kā nezinu, ko tur tirgo). Es pie drēbēm tieku, reizi pusgadā pavazājoties pa Origo, ja nejaušības pēc gadās būt Rīgā, savos mazpilsētas stūra apģērbu veikalos, un humīšos, atrodot tur kaut ko interesantu un pielabojot. Līdz ar to man kā Latvijas tipiskajam krīzes apbižotajam bērnam iestrādājies kas līdzīgs naidam pret brendiem kā tādiem - nu kāda velna pēc drēbēm jābūt tik ļoti dārgām???... Līdz ar to nemaz viņus nepārzinu - brendu mājas lapās internetā ieklīstu tikai reizēm, meklējot iedvesmu, lai pati kaut ko uztaisītu.
Bet, no otras puses, protams, nezinu, kā rīkotos, ja man pēkšņi parādītos ļoti daudz naudas. Varbūt "saslimtu" ar brendiem, jo, nu... parastās drēbes jau nav tik smukas. Bet tik ļoti negribētos, ka tā notiek.

Bet vienā lietā gan jāatzīstas - attiecībā uz apaviem citu variantu kā brendi laikam nav. Man ļoti patīk Demonia un TUK utml., bet, ja eksistē kaut kas līdzīgs, tikai par 50 dolāriem lētāks un ne ar šo nosaukumu iekšpusē - dodiet tik linku! Maksimā zābakus uz platformas vēl neesmu redzējusi.

Protams, tu skaties un tām meitenēm ar Gucchi somām, un tu ar gribi palielīties ar savu Armani cepuri, bet tā ir tikai kaut kāda pašapliecināšanās tieksme, kas arī mani ir piemeklējusi, bet es domāju ka stulbi ir kaut kam tādam triekt naudu, zini, tomēr labāk ir nopirkt somu pa 10 ls, kura kalpos labi, ja gadu, nevis līdzīgu somu pa 60 ls, kura kalpos vēl īsāku laiku. Proti ir jābūt spējai novērtēt, kuros gadījumos dārgāks tiešām ir kvalitatīvāks un kuros nē.

Man gan šķiet, ka zīmols garantē kvalitāti. Vismaz es no zīmola to sagaidu. Cita lieta, ka man manā vecumā nemaz nevajag lai lietas kalpotu ilgi - man tāpat viss ātri apnīk, bieži mainās gaume. Šobrīd man kvantitāte noteikti ir svarīgāka par kvalitāti.
Un ne jau tikai drēbes atšķirās cenā un mēdz būt "tik dārgas". Tā ir arī ar automašīnām, kosmētiku (kuru gan bieži ražo tie paši zīmoli, kuri drēbes), un sadzīves tehniku (un pārtiku, galu galā!). Labāks, un parasti arī vizuāli glītāks, vienmēr maksā dārgāk. Tas ir normāli. Es neesmu par komunisma piedāvāto vienlīdzību.
Priekš manis modes dizaineri ir un paliek lieliski mākslinieki, kuri tam veltījuši savu dzīvi un es nekad nenosauktu viņu MĀKSLAS DARBUS, par nevērtīgām lupatām, kurām cenas ir neadekvāti augstas.

Nezinu gan, kāds brendu uzpūstajām cenām sakars ar komunisma vienlīdzību. Protams, jo kvalitatīvāk un smukāk, jo dārgāk, jo materiāli, ražošanas veids - tas viss, nodrošinot augstāku kvalitāti, ceļ cenu. Bet viņai jābūt adekvātai. Salīdzināšanai der kaut vai pievērst uzmanību jebkāda apģērba ražošanas pašizmaksai. To pārējo, kas sastāda tūkstošus, dod transports un visvairāk jau zīmola nosaukums un veikala kā starpnieka daļa. Lūk, šis ir tas, kas man tik ļoti nepatīk.

Edited: Kā jau te iepriekš minēja, daudzi zīmoli kļuvuši komerciāli, un no mākslas tur vairs maz palicis. Un reizēm viņu darbos ir tikpat daudz mākslas, cik šajā gleznā:

Tāds sakars, ka nav nekāds "par dārgu". Ir dažādi sociālie slāņi. Protams, vieniem vienmēr uznāks dusmas par to, ka citi var atļauties vairāk. Es no augstajiem modes zīmoliem nevaru nopirkt gandrīz neko, varbūt labākajā gadījumā kādu šalli. Un neuzskatu, ka ir prātīgi maksāt tikai zīmola dēļ. Es tā nedarītu (varbūt vienkārši drēbes manā dzīvē tomēr neieņem TIK svarīgu vietu), bet ir tādi, kas var. Un tā jau ir viņu daļa.
Tieši tā - jebkāda. Arī visparastākajā veikalā cenas ir augstākas nekā pašizmaksā tās būtu. Un zīmoliem jebkurā gadījumā jābūt proporcionāli augstākai cenai, nekā jebkurā iepriekšminētajā Lindex'ā. Ja Lindex'ā bikses maksātu 1,50 ls, gan jau, arī zīmolu drēbes būtu par kādu simtu lētākas. Mūsdienu patērētāju sabiedrībā vairs nav nekādu adekvāto cenu. Tiesa gan, tas neliedz atļauties kaut ko - vai tas ir Lindex, vai Marc Jacobs. Katram savs. Bet arī Lindex'a bikšu pašizmaksa NAV 15-35 ls (vai cik nu viņas tur maksā). Pat ne tuvu tam.
Nu un, ka komerciāli? Tāpat kā mana iepriekšminētā opera, teātris, gleznas. Labi, ka grāmatas pagaidām vēl nepārdod par tūkstošiem. Vai tas liek neapmeklēt operu? Manispēc, lai kāds tur pirmajā rindā žāvājas, mani tas protams, mazliet kaitina, jo gribētos jau, lai apkārt ir tikai vienīgi mākslas cienītāji, nevis tie, kuri tur sēž tāpat vien. BET - pie tā nav vainīga māksla. Un Rotko priekš manis arī nav mākslinieks, bet tas nenozīmē, ka Dali un Monē arī nav.

par pašizmaksu un uzcenojumu - viss atkarīgs, kur tiek ražota prece. ne jau viss tiek ražots Āzijā.

ja tev ir nauda,tad kāpēc tev pirkt parastas drēbes,ja vari atļauties dizaineru.katrs sociālais slānis pērk to,ko var atļauties.vienīgais brends, ko varu atļauties ir converse-(it īpaši,ja ir atlaide )nu re kur arī sākas,ka uz parastajām kedām negribu nemaz skatīties.Bet man pietiek ar vienām un nav jāpērk sazin cik,jo tās lētās saplīst ūber ātri.Varu arī kko nopirkt tais visās only,jennyfer utt.- tās cenas priekš manis ir pieņemamas un šos veikalus neuzskatu par kkādiem ūber brendiem,vienkārši viņi ir populāri.Bet ja runa ir par Valentino,Gucci utt-tā jau ir cita lieta.

Paranoid.
Tas, ka zīmoli kļuvuši komerciāli, dod iespēju uzstutēt jau tā augstās, kā tu pareizi minēji, neadekvātās cenas vēl augstāk. Kad apģērbs vēl ir māksla, tad to pirks tas, kurš mākslu sapratīs, un viņam būs vienalga, ka viena šalle maksā tik, cik Āfrikā strādnieks gadā nopelna, jo tai šallei tāda pircēja acīs būs tiešām mākslinieciska vērtība. Toties, kad kaut ko nopērk slavenība, tad lielākoties tas ir tikai tāpēc, ka tā vai cita lieta ir "cool" un slavenība to var atļauties, un to, ko pērk slavenības, bieži vien pērk arī, sacīsim, parastie cilvēki, lai līdzinātos saviem elkiem. Šajā brīdī jebkura māksla tiek nogalināta, bet ražotāji atkal uzpumpē cenas, jo ir, kas pērk neatkarīgi no cenas.

Protams, ir dažādi sociālie slāņi, un es šeit nerunāju par miljonāriem, kas tiešām var atļauties, ko vien grib, pat Gucci. Bet, ja tā ņem, tad jau tiešām labāk lai valda "komunistiskā vienlīdzība", ja tas palīdz novērst sociālās netaisnības. Ir "par dārgu", it sevišķi, ja runa ir par komerciju, naudas kāšanu un iestāstīšanu cilvēkiem, ka bez tādas vai citādas lietas viņu personībām nav vērtības. Un dusmas jau nesanāk tāpēc, ka vieni var nopirkt vairāk/labāk nekā citi, bet gan tāpēc, ka tu nevari nopirkt to, kas tiek piedāvāts un tev patīk.

Masq.
Protams, ir arī ar rokām radītās lietas utt., tāpēc tās arī ir dārgākas, un tas ir saprotami. Bet ne jau visi dārgie zīmoli savas preces taisa ar rokām un ne Āzijā.

Narkogirl.
Pilnīgi tev piekrītu. Kas attiecas uz Jennyfer utt., tad taisni vai jābrīnās, cik tomēr lēti viņi paliek izpārdošanu laikos.

Bet tieši to jau es arī teicu. Arī to, ka man nepatīk visas tās slavenības zīmolos un bagāto vīru sievas, tieši tāpēc, ka viņi pērk tikai tāpēc, ka var un, ka tā pieprasa viņu statuss sabiedrībā (kaut gan mūsdienās bagāta vairs nav aristokrātija un inteliģence. Īpaši Latvijā, kur par politiķi var kļūt bijušais bārmenis, kura izcelšanās spraucas pa visām vīlēm ārā). Bet tā kā es tā nedaru, un nedarītu arī tad, ja man būtu nauda - man vienalga. Lai dara ko grib. Es ar to visu vienalga nespētu cīnīties un revolūciju uzsākt negrasos, protams.
Tas par tām dusmām - tas pats vien ir. Un nu, man tas šķiet normāli. Neuzskatu, ka visiem tagad visam jābūt vienlīdzīgi pieejamam. Mūsdienu 21. gadsimtā, Eiropā jo īpaši, katram ir iespējams izsisties, ja ir vēlme. Atliek tikai piepūlēties un kļūt par vienu no tiem, kuri var atļauties Gucci. Var arī piedzimt bagātā ģimenē, bet tā ir tāda laimes spēle.
Nezinu, nejūtos mazvērtīgāka bez Prada kurpēm. Man bieži patīk kaut kas no zīmoliem, un ja patiesi gribēšu, gan jau spēšu arī nopelnīt tik daudz, lai spētu atļauties un nevienu nevainot tajā, ka kādreiz nevarēju. Ja nespēšu - atkal jau, manis pašas vaina.

Jā, man ir arī brendu šmotkas - orģināls Yves Saint Laurent svārku kostīms no humpalām un Dior džemperītis kādreiz bija, kas aizgāja kā grīdas lupata
Bet nopietnāk - par brendu drēbēm nesapņoju. Un "kā būtu, ja būtu" šoreiz negribu.
Manuprāt, brends nozīmē orģinalitāti/ tradīciju (piem., tās pašas alexander mcqueen kurpes / Chanel kostimiņi) un kvalitāti, bet pašslavināšanās (piem., te gan šķiet netīkama) Bet katram pašam ir galva uz pleciem, lai graudus no sēnalām atlasītu.
Un vēl es gribu atgādināt, ka tomēr starp modi un mākslu nevajag likt vienlīdzības zīmi, kā te pavīdēja dažos tekstos. Un ir vairāk kā jocīgi domāt, ka kaut kas automātiski izkrīt no plauktiņa "māksla" tikai tāpēc, ka to ir nopircis kāds, kuram ir vairāk naudas. Domāsim ne-snobiski un ne-stereotipiski! Mieriņš.

Par modi un mākslu lai paliek subjektīvi. Priekš manis tā vienmēr būs māksla, ne vairāk un ne mazāk.

kjeepa, labi, ka neviens nedomā, ka, ja kaut ko nopircis "biezais", tad tas uzreiz vairs neskaitās māksla. >_>

Paranoid.
Nu, vismaz par to, ka snobiski bagātnieki nav patīkami, esam vienojušās. Vienlīdzību par visiem 100% arī neatbalstu, jo katram tomēr vairāk vai mazāk jāsaņem pēc padarītā, bet tas, ko uzsvēru - cenai jābūt adekvātai.
Katrā ziņā diskusiju turpināt vairs par šo tēmu nevēlos, it sevišķi, ja runa jau virzās uz katra indivīda izsišanās iespējām Eiropā 21.gs. Mans ļoti personiskais un tikai uz pašas un tuvāko cilvēku pieredzes balstītais viedoklis ar ļoti sāpīgām beigām - ir ļoti tuvredzīgi apgalvot, ka, ja ir vēlme, visi var sasniegt savus sapņus. Mazliet offtopic, bet viens veiksmīgais piemērs uz simt neveiksmīgo dzīvesstāstu fona ir viegli ieraugāms, jo viņš skaļi stāstīs par savu pieredzi, kamēr tie simts, kam izsišanās iespēju tuvumā nebija, klusēdami cīnīsies.

Missile rakstīja:

kjeepa, labi, ka neviens nedomā, ka, ja kaut ko nopircis "biezais", tad tas uzreiz vairs neskaitās māksla. >_>

Es ceru.

Paranoid. rakstīja:

Tādēļ man riebjās, ka augstie modes brendi ir tik komercializējušies, tos pērk visādas bagāto vīru blondās cacas, Holivudas "stāri". Tas liek domāt, ka augstā mode vairs nav māksla, diemžēl.

Paranoid. rakstīja:

Uzskatu, ka jāpērk zīmolu drēbes tad, kad vari to atļauties tā normāli, nevis nopērkot vienus svārkus un tad vēl sešus mēnešus neko.

Pilnīgi piekrītu!
Itsevišķi tādēļ, ka brendu apģērbs ir "stilīgs" tikai to vienu konkrēto sezonu.
Un piem, (patiesībā pat ne-brenda, bet laba ādas) soma,pat pēc 2 gadu valkāšanas izskatīsies kā jauna, bet būs no modes izgājusi jau pēc pāris mēnešiem un apniks arī ātrāk kā novalkāsies.
Un masu apģērbu ražotāji jau ar paņem no brendu modes skatēm tās ikdienas modē ilgdzīvotspējīgās un aktuālākās idejas/detaļas un ievieš tajā apģērbā/modē, ko ikdienā pērkam.

kjeepa.nr88, nu, khem, tas ir izrauts no konteksta. Vairākas reizes minēju, ka tas, ka kāds pērk zīmolu drēbes bez saprašanas un (šo teikšu jau piekto reizi, šķiet) žāvājas operā, nemaina manu patiku pret to.

Missile, nav jau tā, ka es atbalstu neadekvātās cenas. Taču ne pirmo dienu dzīvoju esmu šajā pasaulē un tādēļ uzskatu, ka tā ir utopija. Sapņot jau var par visu ko. Tad es varu stāstīt savu ideju par to, ka manuprāt, pasaulē bez naudas vispār būtu feināk.
Savukārt mani novērojumi ir savādāki. Tas, kurš PATIEŠĀM vēlas (ok, laikam te atslēgas vārds ir tajā, ka ar sapņiem vien nepietiek), visu arī sasniedz. Nu, nav tā pasaule TIK nežēlīga, ka pret cenšanos, rakstura stingrību un visu pārējo nekas netiek dots pretī. Man, protams, piemīt jaunības maksimālisms un tas "jaunībā visa pasaule ir pie kājām", taču šajā uzskatā es ne reizi neesmu vīlusies un šaubījusies. Apkārt laikam redzu pārāk daudz pozitīvu stāstu - tie ir gan radinieki, gan paziņas. Reāli cilvēki. Nezinu nevienu stāstu, kas būtu beidzies slikti. Ja ir - tad tā ir paša cilvēka vaina, viņš tam ir bijis par vāju. Šajā ziņā pasaule gan ir nežēlīga - izdzīvo nudien stiprākais. Un atliek vien paskatīties uz tiem, kuri NAV izsitušies. Vienmēr var redzēt pašu vainu tajā, nevis kaut kādi mistiski apkārtējie apstākļi. Nu, tas tā, tiešām offtopic.

Missile rakstīja:

Edited: Kā jau te iepriekš minēja, daudzi zīmoli kļuvuši komerciāli, un no mākslas tur vairs maz palicis. Un reizēm viņu darbos ir tikpat daudz mākslas, cik šajā gleznā:

Uh, nu gan iebrauci auzās. Tas, ka gleznu neizproti nenozīmē, ka tā ir ne-māksla. No manas mutes 5 gadus atpakaļ varēja dzirdēt tos pašus vārdus, tā kā zinu ar ko tu to domā, bet tici man, tā nav

Missile rakstīja:

Paranoid.
Tas, ka zīmoli kļuvuši komerciāli, dod iespēju uzstutēt jau tā augstās, kā tu pareizi minēji, neadekvātās cenas vēl augstāk. Kad apģērbs vēl ir māksla, tad to pirks tas, kurš mākslu sapratīs, un viņam būs vienalga, ka viena šalle maksā (--)

Tas man atgādina vēl par ekskluzīvajām, luksus lietām. Tas ir vienu soli tālāk (augstāk kosmosā ) un nedaudz savādāk. Šīs lietas specializējas tieši uz to, ka tās var nopirkt tikai slavenības vai bagātnieki. Lielākā daļa vienkāršo cilvēku parasti vnk nezina par šo brendu eksistenci. Tiem vispār nevajag reklāmu (viņu reklāma būtībā ir tava vajadzība par tiem zināt, kas tevi padara par "kluba biedru".

Kvadrika rakstīja:

Paranoid. rakstīja:

Uzskatu, ka jāpērk zīmolu drēbes tad, kad vari to atļauties tā normāli, nevis nopērkot vienus svārkus un tad vēl sešus mēnešus neko.

Pilnīgi piekrītu!
Itsevišķi tādēļ, ka brendu apģērbs ir "stilīgs" tikai to vienu konkrēto sezonu.
Un piem, (patiesībā pat ne-brenda, bet laba ādas) soma,pat pēc 2 gadu valkāšanas izskatīsies kā jauna, bet būs no modes izgājusi jau pēc pāris mēnešiem un apniks arī ātrāk kā novalkāsies.
Un masu apģērbu ražotāji jau ar paņem no brendu modes skatēm tās ikdienas modē ilgdzīvotspējīgās un aktuālākās idejas/detaļas un ievieš tajā apģērbā/modē, ko ikdienā pērkam.

Mmm, ja tā padomā, tad tiešām lielākai tiesai brendu ir "sezonālas" drēbes. Reti kad kādam izdodas izveidot kaut ko tiešām "mūžīgu" (nevaru izdomāt "pareizo" tulkojumu vārdam timeless), kā Kjeepas iepriekšminētajai Chanel un, teiksim, Dioram, ko varēja vilkt tad, šodien un arī tālākā nākotnē, nebaidoties izskatīties "so last season".

Godīgi sakot, man laikam visvairāk tracina šīs sezonālās izpaušanās. Man vienmēr licies, ka modes dizaineriem būtu jābūt tiem, kam jāmēģina uztaisīt kaut ko tādu, kas neder tikai šodienai (nu, es nerunāju par haute couture un avangardu, bet nu "ready-to-wear"). Tajā ziņā man ļoti patīk tādi brendi Moschino, viņiem ir tādi "over the top" tērpi, ka, teiksim, iegādājoties kādu viņu apavu pāri, žaketīti vai svārkus, tu tos vari miksēt ar piezemētākām lietām un valkāt ikdienā vienmēr izskatoties lieliski. Man, piemēram, bija tāda "cūkas laime" vienā izpārdošanā iegādāties vienu no viņu pavasara/vasaras mētelīšiem. Nezinu cik "arhaisks" varētu būt gads, kurā tas tika "likts uz mēles", bet tas ir tik kičīgs, ka es to velku vēl tagad un man izsaka daudz komlpimentu (jāsaka gan, ka kvalitāti šis pirkums īsti neapstiprināja - virsējais materiāls (k-kāds kokvilnas miksējums?) sāk manāmi nobružāties).

zeloco rakstīja:

Mmm, ja tā padomā, tad tiešām lielākai tiesai brendu ir "sezonālas" drēbes. Reti kad kādam izdodas izveidot kaut ko tiešām "mūžīgu" (nevaru izdomāt "pareizo" tulkojumu vārdam timeless), kā Kjeepas iepriekšminētajai Chanel un, teiksim, Dioram, ko varēja vilkt tad, šodien un arī tālākā nākotnē, nebaidoties izskatīties "so last season".

Par šo domājot, manuprāt viena no labākajām dizaineru radītajām "timeless" lietām ir Birkin bag no Hermes
Soma, kas ir jāpasūta un jāgaida pat vairāki gadi rindā, bet kvalitātes ziņā ir nododama pat mazbērniem mantojumā

Es nezinu, Marta. Mani nekad nav tā baigi interesējuši tie dārgākie un smalkākie brendi. Vienīgais, no viņiem es iedvesmojos, piemēram, jā, šķirstot žurnālus, skatoties kaut kādas modes skates un rakājoties pa netu. Liekas, man būtu nenormālākie sirdsapziņas pārmetumi, ja es milzīgu kaudzi naudas izmestu tikai par apģērbu. Tā nu ir, ka daudz labāk jūtos, ja esmu uzvilkusi kaut ko, kas man ļoti, ļoti patīk, neskatoties uz cenu. Pagaidām nav nācies redzēt neko tādu, kas man tik ļoti iepatiktos, ka būtu gatava tērēt milzu naudu. Ja mans maks to neatļauj, mēģinu vienkārši, iedvesmas dzīta, kaut ko tamlīdzīgu uzmeistarot vai atrast kaut kur citur.

Kvadrika rakstīja:

zeloco rakstīja:

....

Par šo domājot, manuprāt viena no labākajām dizaineru radītajām "timeless" lietām ir Birkin bag no Hermes
Soma, kas ir jāpasūta un jāgaida pat vairāki gadi rindā, bet kvalitātes ziņā ir nododama pat mazbērniem mantojumā

Whoa, that's a bit sick... O.o

Man likās, ka brendi ir tikai firmas nosaukumi, un līdz ar nosaukumiem mēs varam iztēloties līdzi visu pieredzi, vēsturi un iemeslu, kāpēc tieši šis zīmols ir tik pazīstams. Un šajā arī slēptos tas, kāpēc kāds vairāk uzticas konkrētam brendam - un tāpēc vēlas to pirkt?
ne jau vienā dienā - bams - brends - firmas VĀRDS - "skaitās" populārs, un lūk, visi bagātnieki to pērk. Cilvēki pirks ar iemeslu, vienmēr saprātīgi, vienkārši atbilsoši saviem ienākumiem un iespējām. Un es neuzskatu, ka cilvēki, bagātnieki - aktieri, piemēram, nebūtu pelnījuši samaksu par savu darbu. Tāpat es nezuskatu, ka modes mākslinieki, kuri ir izlikuši savu darbu, iedvesmu, pacietību un visu pārejo, lai veidotu tērpus, nav pelnījuši samaksu. Arī viņiem tas ir prasījis laiku un pūles, lai nonāktu tādās virsotnēs, lai būtu tik atzīti, ka kāds arī būtu gatavs viņus novērtēt un maksāt tik lielas summas.

Zīmols ir vienkārš vārds.. un dārgākajām firmām vienkārši ir sava konkrētā specifika, kādēļ viņas ir tik ievērojamas. Un šīs specifikas dēļ cilvēki pērk. Un tās firmas var to atļauties - izvērsties tādās specifikās - tikai tāpēc, ka tā ir sevi sabiedrībā pierādījusi, saņēmusi novērējumu, un var atļauties (cilvēki pirks!) darboties konkrētā stilā, vai atbilstoši kādai gaumei, vai arī valkājama tikai konkrētās situācijās.

Ja man interesē brends, tas ir tikai tāpēc, ka esmu redzējusi dažādas šī zīmola preces un man ir radies labs priekšstats, ka firma ir uzticama, ka man tas produkts patiks, ka būs vērts tādu naudu iztērēt.