Prkatiskā mode

Pēdējās nedēļās, kad bija tie lielie mīnusi es biju lielas dilemmas priekšā. Gribēju izskatīties labi un arī nenosalt. Praktiskā daļa tomēr ņēma virsroku un galu galā uz ielas es izskatījos kā padomju laika bērnelis, kuru sapako tik cieši, ka staigāt var tikai gāzelējoties no vienas kājas uz otru.



Bet tajā pašā laikā (-15 grādos) uz ielas redzu meitenes rudenīgās jaciņās un bieži bez cepurēm. Vai tiešām es esmu tik salīga, vai arī viņas - tik izmisušas izskatīties labi?



Kā jūs tiekat galā ar šādu problēmu (ja tā vispār jums ir problēma)?

Man arī šī problēma bija aktuāla, kad sākās arktiskais laikmets. Beigu beigās, iegādājos mēteli ar 3 siltinājuma kārtām, kurā izskatos pēc rauša, bet jūtos labi un silti, nevis kāroto pusvilnas mēteli, kurā -25c būtu jāatsalst zilai >.<

Piekrītu, ka praktiskā daļa/izdzīvošanas instinkts ir svarīgāks, kad ārā ir Sibīrijas cienīgi laika apstākļi.

Man tā ir liela problēma. Vispār ziema mani iedzen depresijā. Man ir apnikuši mēteļi, apnikuši mūžīgie džemperi. Man skolā ir tik auksti, ka patiesībā, pat džemperī salst. Un lai gan to man ir daudz - jau pieriebušies līdz nelabumam. Riebjas ziemas zābaki - ienīstu tos kā sugu. Vārdu sakot, es ziemā pārvēršos par absolūti nestilīgu personu, kurai ir vienalga, kā viņa izskatās, jo lai kā es censtos - nu nesanāk man visu kombinēt tikpat interesanti un dažādi, kā tas sanāk pavasarī, vasarā un rudenī. Pie tam man nepatīk ziemas drēbju smagums, tās liek justies nebrīvi. Pat nav iedvesmas censties visu glābt ar aksesuāriem - pietiek jau ar to, ka es turpinu vilkt svārkus, kuros arī mazliet tomēr salst, bet nu, bikses es uzvelku reizi trijos mēnešos.
Tieši pirms pāris dienām biju tik nokaitināta, ka jau grasījos izņemt no skapja pavasara zābakus un mēteli, bet nu - pēdējā mirklī atkal ieslēdzu savu vienaldzību un tā nu turpinu gaidīt pavasari.

Belladonna - nesen šo mēteli atradu Dorothy Perkins mājaslapā un ilgi pētīju. ^^ Tiešām glīts bezgala, bet nu, vairāk piemērots pavasarim un rudenim.

Kad ārā ir auksts un es salstu man pārsvarā ir vienalga kā izskatos. Savelku, to kas ir siltāks mugurā. Vai arī plānākas drēbes kārtās. Ja ir nelieli mīnus grādi un gribas vilkt svārkus tad nēsāju tos kopā ar biezajām zeķubiksēm, un garajām zeķēm. No cepures un šalles nešķiros, kas ar savu bezjēdzīgo garumu/platumu lieti noderēja, kad bija -22 . Nēsāju dubultus dūraiņus, jo rokas man mēdz neticami ātri pārsalt. Savos pastulbajos ziemas zābakos, diemžēl nevaru iemaukt kāju ar vilnas zeķēm, tādēļ tās vienmēr pārsalst.

Tu neesi neticami salīga, tās meitenes tiešām ir izmisušas, lai izskatītos labi. Pazīstu meiteni, kura lielajos mīnus grādos nevilka biezu jaku, bet vazājās apkārt plānā mētelī, jo savādāk viņa izskatītos neglīti. Tas pats viņas skatījumā attiecas uz cepuri.

Tā tiešām ir aktuāla problēma. Agrāk, kad ikdienā pārsvarā staigāju garos melnos brunčos ar biezajām zeķbiksēm un kerzām, nebija tik traki, tomēr pēdējā gada laikā esmu iemīļojusi svārkus kas grozās garumā ap celi. Bikses kā sugu nemīlu vispār. Paldies Dievam par legingiem . Kerzās lieku biezās zoles un 2 pārus zeķu. Papēžu zābakus tikai gadījumos, ja zinu, ka nebūs tālu jāiet - zolīte plāna un jūtos kā pīle uz ledus. Turklāt esmu ievērojusi, jo vecāka palieku, jo salīgāka
To sum up - nesanāk kā gribētos, tomēr mēģinu atrast kompromisu.

pilnīgi tas pats, ka ļoooti salstu un ģērbju to,kas siltāks.Šausmīgi gribās uzvilkt svārkus,bet nobīstos no tā,ka nosalšu.Es skatos uz savām klases slaidulēm,kuras staigā maiciņās un brīnos.
Nekad nesapratīšu kapēc tām nesalst,bet man ir tik auksti,kā būtu nākusi no siltajām zemēm.

es kārtīgi sevi sapakoju labāk kā vajadzētu, ņemot vērā skatienus uz manu šalli pāri degunam, un cepuri, kas knapi atsedz acis

Jocīgi, bet tieši ziemā es visvirāk pievēršos modei - visu to aukstumu vajag aizstāt ar kādiem prieciņiem. Par labu gan laikam nāk fakts, ka man nav auksti. Vispār.

Stigāju auduma mētelī (arī lielajos salos, tikai tapēc ka es to varu atļauties un nesalstu), uzvelku biezās zeķubikses ar rakstiem un svārkus, vai nedaudz izgreznoju bikses, firrly blūzi un žaketi pāri. Es nejūtos neko upurējusi, tomēr nezaudēju savu stilu. Šalli un cepuri agrāk nevilku - nepatika ierobežojošā sajūta. Šoziem uz lielajiem saliem nēsāju, atradu skaistus lakatus un piemīlīgas cepures.
Uz biezajiem apģērbiem var paskatīties kā uz izaicinājumu - nesalt un izmantot visu doto laukumu. Ir daudz smuku biezo džemperu, dievīgu jaciņu, mīlamu biezo zeķubikšu un apsiekalojamu garo svārku. Ar šāllēm un cepurēm var lieliski panākt cute, cute, cute vai ice queen paskatus. Pie tā ir tikai nedudz jāpiestrādā.

Man laikam vnk ir jāizveido viendabīga ziemas garderobe nevis jāpērk viss pēc kārtas Man tagad ir ūberplāns par saskaņotas garderobes izvedošanu (kas saskan ar tās pārveidošanu lolitu stilā kopumā) - sadalīju kādas krāsas kurā gadalaikā vilkšu, general materiālus etc. Ceru, ka mans plāns izdosies.