Plastiskās operācijas

Kā jums liekas?
Vajag/nevajag? Kāpēc?
Ir varbūt dzirdēti kādi šausmu/laimes stāsti?

Discuss!

Man? Nē, nevaig!
Citiem? Pēc viņu ieskatiem.
Es domāju, ka jebkuram ir tiesības ar savu ķermeni darīt visu ko vēlas, neatkarīgi no tā vai tauku atūkšana ir iepriekš nez cik gadus uz to briedis solis, kompleksi kompleksu galā, vai tā ir tikai kārtējā mirkļa operācija lai nosūktu desmit liekos gramus.

Cilvēkiem taču patīk justies skaistiem un ja tās operācijas viņiem palīdz-lūdzu, es tikai priecājos, par pāris priecīgiem ļaužiem vairāk!

hm! paranoid, man pat tas sķiet samērā pārsteidzoši, ka tas notiek tā, te pat (un tik jauniem cilvēkiem).

man nostāja ir dažāda, atkarībā no situācijas. vispār, arī es uzskatu, ka ir labi, ka šādas operācijas ir iespējamas, ja, piemēram, kādam rodas sejas trauma, vai slimība vai sazin kas, kas sadzīst neglīti - un ir iespēja to labot. Šādā situācijā jāsaka - labi, ka operāciju ir iespējams veikt! bet, kad tā kļūst par modes lietu... ai, ai, ai! tas taču nav dabiski, un, manuprāt, ja tā cilvēkiem nav paredzēts darīt- tad arī sekas vēlāk nav paredzamas, kā ķermenis uzvedīsies (paskat, džeksonam neturās visas sejas daļas kopā dēļ tik daudzām operācijām. lai gan tas ir spēcīgs pārspīējums un galejība). un vēl - tavs skaistums, korekcija tajā brīdī ir pilnīgi atkarīga no ķirurga spējām atveidot tavu gaumi. un kas noteik, ka rezultāts tomēr nav labāks? un rētas jau paliek. es.. es no tā visa gribētu turēties pa gabalu. ja tas kādam traucē - ok, pieņemu, lai veic tās nelielās korekcijas. ja ir resursi, vēlme un la lā, lai jau viss notiek. bet es neatbalstīšu.

vēlviens pārspīlējuma gadījums - Jocelyn Wildenstein

Piekrītu Platformenei - tas nav dabiski. Mūsu laikmets pieļauj pārāk daudz mākslīgu iespēju sevi pārveidot, vēl īsti neapzinoties sekas. Uzskatu, ka operācijas ir pielietojamas tiešām kroplību, rētu utt. gadījumos.

Ēm, atvainojos, kaut kas nogļukoja man un komentārs izdzēsās. Būs jādrukā no jauna (yeah, right).

Jā, starp citu, katru reizi, kad runa ir par plastiskajām operācijām man nāk prātā šī te "kaķsieviete". Tieši gribēju pieminēt. Lūk, viens no piemēriem idiotismam, jo es goda vārds nesaprotu, kā garīgi vesels cilvēks var sev kaut ko tādu nodarīt. Negribētu es viņu satikt kaut kur vakarā ejot mājās... ;D Ko vispār šie cilvēki domā, skatoties spogulī? Ka ir skaisti?

Un tomēr, atkal jau tā apsēstība ar skaistajiem cilvēkiem "tur augšā". Uz žurnālu vākiem visi ir tik perfekti, ka visiem prātā šie tēli atrodas, gribot negribot. Un parasti mirstīgie tik ļoti grib tiem līdzināties.
Jebkurā gadījumā, nosodīt es tiešām nevaru, jo tas, ka vienam vairāk dots un citam mazāk ir acīmredzams, nebūšu no tiem, kas pārliecināti teiks, ka visi ir bezgala skaisti. Viens gan - nesaprotu, kā tas var būt TIK svarīgi? Tas kļūst sekli, ja cilvēks spēj uzmanību pievērst tikai ar izskatu. Un, lielākoties šie te indivīdi, kuri veic plastiskās operācijas, tiešām nevar ne ar ko citu.

Vajag un noteikti vajag. Mazliet pozitīvu piemēru. Bet visi džeksoni un lūpas, kas izskatās kā bučojušas asfaltu, manuprāt, ir tikai un vienīgi ārstu nolaidības, neizdarības un naudaskāres dēļ - jo ārsts nepasaka 'nē', kad to vajadzētu.

Man gan šķiet, ka plastiskais ķirurgs tikai dara savu darbu. Galu galā, tie cilvēki tiešām ir slimi un pat ja viens atteiks, skries pie cita un tad vēl pie cita, galvenais, tikt pie šīs te kārotās operācijas.

Paranoid. - bet kāpēc ir tādi ķirurgi, pie kuriem aizskriet? Un te jau nonākam pie tā, par ko es runāju. Protams, es saprotu, ka sapņoju par utopisku pasauli, bet ar šādu darbu ne tikai tā darītājs nevar lepoties, tas manuprāt ir pretrunā ar Hipokrāta zvēresta pamatprincipiem.

kjeepa.nr88, labi piemēri... pavisam, tādos gadījumos jā. prieks, ka kādu var padarīt laimīgāku.

Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka cilvēkiem ir jāatļauj VISS, kas protams, neapdraud apkārtējos. Katrs izmanto savu smadzeņpodu, ja reiz tas ir tik švaki attīstījies - neko darīt. Par savām kļūdām arī jāmaksā pašiem. Un plastiskā ķirurga pamatuzdevums nav izkropļot, viņš...it kā palīdz. Pakalpojums ir šāds, kā tālāk to daži indivīdi izmanto jau ir pavisam cits jautājums. Es nevarētu strādāt šādā amatā, tieši tādēļ, ka nespētu piekrist tādiem nosacījumiem, un veikt vienam cilvēkam pa 50 operācijām. Un atkārtošos - tāds viens, jūtīgais tips kā es nepiekritīs, ok. ;D Un? Būs kāds, kurš piekritīs. Ja pieņemtu, ka plastiskās operācijas padarītu par ko tādu, pirms kā seko ilga izmeklēšana vai tiešām tas ir nepieciešams, ilgas sarunas ar psihologiem, psihiatriem, ārstu slēdziens...bla bla...vienalga uzskatu, ka šie te bagātie cilvēki, kuri n-tās operācijas veic ir pieraduši dabūt ko vēlās un viņi tiktu pie tā arī nelegāli.
Ha, Hipokrāta zvērests vispār ir kaut kas pārpasaulīgi skaists, tik pārpasaulīgi, ka tas tiek pārkāpts ne tikai plastiskajā ķirurģijā. Te ir cita pasaule un visādi zvēresti ir un paliek tikai tukši vārdi.
Un galu galā, tas, ka plastiskā ķirurģija ir tikai kārtējais veids kā pelnīt uz muļķu rēķina jau arī ir skaidrs... Un tas ļoti piestāv 21. gadsimtam, kad ārišķības ir galvenais.

platformene rakstīja:

vēlviens pārspīlējuma gadījums - Jocelyn Wildenstein

Nu, bet kāda starpība? Neizskatās, ka tas konkrētais cilvēks būtu diži nelaimīgs. Vai tad tavu dzīvi būtiski maina teiksim tas, ka tā sieviete ir veikusi šīs operācijas?

Un par dabiskumu vispār ir gaužām aplami runāt. Dabisks tagad nav nekas. Ja gribas dabiskumu, jābruc uz dziļiem Āfrikas "laukiem".

par Džeksonu runājot, cik zinu viņam pirms operācijām bija k-kāda nopietna ādas problēma, kuru dēļ viņam uzsāka šīs operācijas un tam visam k-kur pa visu viss nogāja greizi un turpmākās bija vairāk vai mazāk kā situācijas saglābšanas mēģinājums....

Joselyn.. īstenībā tieši par viņu domāju, kad uzsāku šo tematu...

Bet par tiem pārspīlējumiem... viss ir ļoti relatīvi, piem., Amanda Lepore - pārspīlēti, bet manās acīs pieņemami. Bet varbūt es vnk esmu pieradis uz tādiem skatīties...

+1 Kjeepa par atteikšanos no ārsta puses.

Paranoid - visam ir savas robežas. Es piekrītu, ka garīgi veseliem cilvēkiem būtu jāļauj darīt visu, kas tiem ienāk prātā.

+1 par negadījumu seku labošanu
+1 par to, ja tas cilvēku dara laimīgu. Jo, uzskatu tomēr, ka arī cilvēkiem, kas it kā ir skaisti ir tiesības "labot" savu izskatu pēc sirds patikas.

Un tās baznīcas runas, ka tas ir pret Dieva likumiem - man liekas, ja tas taa tiešām būtu, tad mums netiktu šāda iespēja dota.


Jautājums - transseksuāļi (plastiskās ķirurģijas ietvaros). Uzskatīt, ka viņi ir mentāli slimi vai tomēr noticēt, ka pretējā dzimumā iemiesojiem nepareizais? Jūsu domas par viņu dzimumu maiņām.

Džeksona pirmā operācija bija tieši degunam, un ja atmiņa neviļ, vēl pirms saslimšanas ar vitiligo. Patiesībā, iemesls ir lielie kompleksi, kurus viņam jau bērnībā ieaudzināja tēvs, brāļi un vispār apkārtējie cilvēki. Te vairāk der žēlums un līdzjūtība, nevis nosodīšana. Paši zinām, kādus kompleksus var iedzīt apkārtējie ar saviem muļķīgajiem komentāriem, un bieži vien tas slikti beidzas. Mkay, laikam neliela atkāpe no tēmas laikam bija.

Nav iespējams pierādīt, ka tie nav garīgi veseli cilvēki. Ja viss būtu pēc mana prāta, vairāk nekā puse cilvēku ārstētos, jo es tiešām uzskatu, ka lielākajai daļai mūsdienu cilvēku kaut kas stipri nav kārtībā ar galvu. Bet tas tā subjektīvi, jo pēc definīcijas viņi visi skaitās normāli. ;D

Par transvestītiem - atkal jau, tas, kurš pats nav piedzīvojis nekad nesapratīs. Es ticu, ka šiem cilvēkiem ir liels diskomforts savā ķermenī, ne velti daudzi pēc tam jūtās daudz laimīgāki un spēj uzsākt BEIDZOT normālu, pilnvērtīgu dzīvi. Galvenais taču lai ir harmonija, un ar savu ķermeni tajā skaitā, vai ne? Bet nu, kā gan cilvēkiem patīk nosodīt homoseksuāļus, transseksuāļus un pārējos atšķirīgos. Ka tikai būtu kāds, kuru saukt par nenormālu. ;D

Nu ja cilvēks nonāk līdz operācijai, jo kā zināms dzimumu maiņas operācija ir nejēgā dārga, lai to veiktu ir vajadzīgs iziet ārstu komisijas(un nedaudz "gruntīgākas" par tām kuras teiksim iziet lai iegūtu tiesības), tad manuprāt, tas ir pat vairāk kā skaidrs, ka viņš nejūtas labi savā ķermenī, nejūt sevi kā sievieti vai kā vīrieti un tādas operācijas es atbalstu.

Cits jautājums protams ir par to vai man teiksim būtu viegli komunicēt ar cilvēku zinot, ka pāris gadus atpakaļ tas bija vīrietis, bet tagad pēkšņi pautu vairs nav un ir sieviete.
Reiz lasīju interviju un arīdzan to grāmatu par šo tēmu, kaut kā nedaudz dīvaini lasīt tādus viedokļus, jo sabiedrība jau šobrīd vēl aktīvi nereklamē un nepārspriež šīs dzimumu maiņas operācijas, bet tās notiek un daudz pietam.

es domaju ka nekaadaa gadijumaa...
tadus kadus muus ir radijis kaads augstaks speeks nedriiksteetu neko mainiit savaa izskataa, jo mes pasi iepriekseejaa dziivee esam nopelnijusi tadu izskatu...

Esmu PAR no visiem viedokļiem.

Vienīgais visā tajā procesā ir tās narkozes, tie naži, pretsāpju zāles, atveseļošanās periodi, un tādas lietas... Plastiskās operācijas it kā taisa, lai "būtu labāk", bet, visas šīs blakus lietas, manuprāt tomēr ir "sliktāk".

Bija mums dejošanā viena meitene (sieva un māte:)) ), kura taisīja tauku atsūkšanu no vidukļa. Tika uz pekām ļoti ātri (vai tik pa nedēļu ne), viss bija labi. Man arī patika kā izskatās tieši priekš vēderdejām - jo krūtis, dibens, bija palikuši tādi paši (apaļi)- a viduklītis - tievs. )

Par krūšu palielināšanas operāciju, no paziņu paziņām dzirdēju, ka atveseļošanās periods ir diezgan šausmīgs - viss ilgi sāp, kamēr dzīst. Un jāiet uz visādām masāžām un pārtīšanām. Bet sieviete bija ļoti apmierin'ta ar rezultātiem.

Dzimumu maiņa ir ļoti nopietns solis, un gan jau cilvēki, kas to dara, to ir labi apsvēruši. Tieši nesen padomāju, ka tas tomēr ir pavisam savādāk - izzināt dzīvi kā sievietei, un pavisam savādāk - kā vīrietim. Lai ko neteiktu visādi dzimumu līdztiesībnieki, tas IR savādāk. Bet šādiem cilvēkiem it kā ir 2 pieredzes. Apskaužami. )
Kaut arī protams, kaut kas jau tādiem cilvēkiem galviņā ir savādāk kā parastam "middle age, middle class wiskey drinkeriem" (Timothy Leary), un tas nav viegli, es zinu.

vellata666 - es domaju ka nekaadaa gadijumaa...
tadus kadus muus ir radijis kaads augstaks speeks nedriiksteetu neko mainiit savaa izskataa, jo mes pasi iepriekseejaa dziivee esam nopelnijusi tadu izskatu...

Nu tad pēc tevis teiktā iznāk, ka iepriekšējā dzīvē neko šausmīgu laikam darījusi neesmu, jo neesmu ne skaistumkaraliene, ne neglītene, augsta piere, biezi mati, mazas lūpas, kalsnas rokas.. Neko mainīt pagaidām negribu, arī tad, kad man nav un nebūs 90-60-90.

Par augstākiem spēkiem, kuru radīto modeli nedrīkst mainīt, nekādus komentārus neizteikšu, tas ir absolūtā pretrunā ar manu pasaules uzskatu.
Nākošā pakāpe ir dabiskums. Šeit es daļēji piekrītu - to, kas ir dabisks, nevajag uzreiz noniecināt tikai tāpēc, ka viens dabiskais neatbilst kādam citam dabiskajam, kas ir mazliet simetriskāks, harmoniskāks, smalkāks... bet nelaime ir tā, ka no tā "labākā" dabiskā radās standarti, kurus daudziem ir nereāli sasniegt, neizmantojot mākslīgos līdzekļus. Un tas jau vairs nav labi pēc būtības. Sabiedrība ir slima ar šo standartu dievināšanu, tāpēc plastiskā ķirurģija, filosofiski spriežot, nav laba lieta. Tā vietā, lai izgudrotu jaunus veidus, kā uzlabot līku degunu vai maziņu zodu, vajadzētu mācīt cilvēkus pieņemt vienam otru - arī apdeguma upurus, ar defektiem piedzimušos... jo viņi jau arī ir dabiski (te gan manis pašas viedoklis ir tāds, ka vesels cilvēks nepiedzims ar zaķlūpu savā ģenētiskajā kodā, un šķībi zobi ir nepiemēroti pārtikas sasmalcināšanai, tāpēc "vidējā" cilvēka standarts ir pieņemams, un tā ieviešanai plastiskā ķirurģija ir nepieciešama. TIkai tas vidējā cilvēka standarts ir nobīdījies uz modeļu un skaistumkaralieņu pusi). Bet tas jau ir, kā te iepriekš minēja, sapņošana par utopisku pasauli. Perfektuma standarti ir mūsdienu realitāte, un būs grūti dzīvot tam, kurš mēģinās iziet vienpersoniskā cīņā pret to.

Par transseksuāļiem... šis ir grūti atbildams jautājums. Zinot jaunākos pētījumus dzimumu atšķirību jomā, gribas teikt, ka jā, var gadīties, ka cilvēks tiešām piedzimst nepareizā dzimuma ķermenī - tas ir, psihe viņam iestatīta kā pretējam dzimumam. Bet es nezinu neko par psihes saistību ar ķermeni (kas kuram pakārtots). Vai tas, ka tev ir krāniņš, nozīmē, ka hormonu ietekmē smadzenes tev tiks iestatītas kā vīrietim? Bet varbūt ģenētiskajos kauliņos smadzeņu darbības veids tev iekrīt kā sievietei, tikai otrā DNS galā kaut kas nojuka, un tu tik un tā piedzimi ar krāniņu (īsi sakot, dzimumi ir ļoti slidena lieta - piemēram, būt vīrietis ar divām X hromosomām un būt pilnvērtīgs vīrietis). Tie ir kādi Kārļu un Karlīņu jautājumi, kuri, manuprāt, vispirms ir jānoskaidro, lai varētu spriest par transseksuāļu operāciju ētisko pusi. Līdz tam mirklim vienādojums ir vienkāršs - ja tev ir nauda un ja ar neatkarīgu ārstu spriedumu tiek noteikts, ka pēc dzimumu maiņas operācijas tu tiešām jutīsies labāk, tā viennozīmīgi ir jāveic.

Pievienojos tēmai atbalstot dzimumu maiņu operācijas, lai arī ne visas transpersonas tās izmanto un fiziska orgānu maiņa nav absolūti nepieciešama, lai būtu par sievieti/vīrieti. Skumīgi, ka mūdienās joprojām ir tik daudz aizspriedumi pret transpersonām, homoseksualitāti utml. (ne tieši forumā, bet vispār).
Cik es zinu, veikt dzimuma maiņas operāciju nav viegli un ir ilgi pirms tam jāapmeklē psihoterapeiti, jālieto hormoni, jāpierāda, ka tiešām indetificējies kā pretējais dzimums u.c.

Te ir viens labs rakstiņš angliski par puiša, kurš piedzima par meiteni pieredzi.
Youtube ir arī dokumentālā filma par bērniem/pusaudžiem, kas dzīvo kā cita dzimuma pārstāvji.

Nu jā, esmu par plastiskajām operācijām, bet nekad es sev neveiktu kaut kādu krūšu palielināšanas operāciju vai kaut ko tādu, jo cik esmu dzirdējusi , tas viss bieži vien ir ar sekām.
Bet piemēram, tādas plastiskās operācijas, lielām rētām utml, esmu par. Pati pirms dažiem gadiem veicu divas plastiskās operācijas apendicīta rētai, jo nu ārsti bija ķēmi, un riktīgi man to vietu sabojāja, ka man vairākus gadus bija neērti staigāt pa pludmali vai kaut kā tā.. bet tg viņa ir maziņa un pat paslēpta aiz tetovējuma.
Tpc, jā, piemēram lai kko samazinātu, pataisītu skaistāku utml..

Eh, es gan plānoju tālākā nākotnē veikt krūšu plastiku/formas korekciju. Vai nu pēc otrā vai trešā bērna, bet taisīšu. Pirms zīdīšana jau nebija nekas baigi skatāms, bet nu tagad man vienk riebjas pirkt veļu. Pa pliko pirtī vairs neeju, pat sieviešu kompānijā, un korseti uz kailas miesas bez krūštura arī nevaru uzvilkt.

Ja kikboksā salauzīšu degunu, tad pēc tam uztaisīšu nedaudz mazāku šnobeli, bet pagaidām - po*uj, metāls!!! 

Šausmu stāsts par acu lāzeroperācijām. 90to beigās/2000šo sākumā, kad vēl tā visa nozare attīstījās, draudzenes paziņai operācijas laikā tas lāzers laikam uzsprāga un izdedzināja meitenei abas acis. Viņa, protams, dabūja kkādu kompensāciju, bet nu tas neatsver to nelaimi.

Esmu skatījusies kā veic liposakciju jeb atsūc speķīti, drausmasss! Kā tas ķirurgs ar to atsūcekni ārdās zem ādas, slikti paliek skatoties. Tad es labāk nezin ko daru, lai nebūtu tādai "izvarošanai" jāpakļaujas.

+1 Kawaii_nora - man liekas, ka Latvijā tā vispār neeksistējoša tēma. Te par gejus norm nepieņem, kur nu vēl transpersonas! :DMums vēl no mātes-Padomijas uzskatiem jāizaug un galva no sava -ekhem- dibena jāizvelk, lai saostu svaigo gaisu.

Labprāt uztaisītu šo to sejai, bet pārējam ķermenim nav nekā tāda, ko sporta zāle nevarētu dot.
Sejai varētu uztaisīt smukāku degunu. Korejā arī riktīgi aktuāli veikt žokļa piezāģēšanu/samazināšanu. Bīstami, bet veiksmes gadījumā vnk perfekti. Man nepatīk mans žoklis, varētu iemācīties labāk sejas konturēšanu ar meikapu. Nez vai kkad spēšu uzdrīkstēties, bet nav iebildumu pret to. galvenais labus ārstus un licensētu iestādi. Un labāk ne Latvijā

Vispār par plastiskajām operācijām un dažādām ķermeņa modifikācijām domāju apmēram to, ko jau rakstīju foruma tēmā frīki - (citēju pati sevi ) - cenšos nebūt aizspriedumaina, bet grūti saprast tādas lietas, kas būtiski traucē normālai ķermeņa funkcionēšanai.
Savādāk - katram taču var būt savi ideāli, estētiskā gaume un izpratne par skaisto.

Par transpersonām - vispār par tādām lietām vienkārši pārāk nerunā, bet šādi cilvēki nav gluži mītiski zvēri, kas varbūt kaut kur eksistē, bet tiešām ikdienā tādu samērā daudz (tikai mēs nezinam par viņiem).

Manā uztverē tā ir veselības problēma, nu - ja ir konflikts starp cilvēka ķermeni un to, kā viņš psiholoģiski jūtas. Ja to visvieglāk atrisināt, ķermeni pielāgojot šīm izjūtām, tad neredzu tur nekādu problēmu.

Sīkāk savu viedokli par šo visu izteicu eigēnikas tēmā - (copy-paste) -

Citēt :

...
Vispār, ja kādu šīs lietas interesē, ļoti iesaku noskatīties filmiņas: THE GENDER PUZZLE (kas vispār nosaka dzimumu, dažādi "nestandarta" gadījumi) un GENDER UNKNOWN (arī par to pašu, bet šajā video sīkāk stāstīts par hormonu ietekmi uz žurku embrijiem - kā pēc tam pieaugušas žurkas uzvedas neraksturīgi savam dzimumam, ja viņu mātei grūtniecības laikā injecēti nepareizie hormoni + to, ka smadzenēs sievietēm un vīriešiem kaut kāda daļa ir atšķirīgos izmēros, bet transpersonām tā daļa līdzīga kā tam dzimumam, kā viņi jūtas, nevis kādā ķermenī piedzimuši), un DR. DR. MONEY AND BOY WITH NO PENIS (par diezgan bēdīgi slavenu gadījumu, kas gan pieminēts arī iepriekšējā video - viens psihologs mēģināja puiku, kas zīdaiņa vecumā zaudēja locekli, uzaudzināt kā meiteni).